Rinkēvičs konferencē uzsver diasporas lomu Latvijas ceļā uz NATO

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina diasporu atgādināt pasaulei par Latviju, tās vēsturi un par to, kāpēc Latvija ir daļa no Rietumu pasaules un tur arī grib palikt.

Valsts prezidents ceturtdien piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) rīkotajā konferencē "Diasporas diplomātija: Latvijas ceļš uz NATO un trimdas organizāciju loma", kas veltīta Latvijas uzņemšanas NATO 20.gadadienai.

Rinkēvičs norādīja, ka iestāšanās NATO bija visu kopīgs darbs. Viņaprāt, skatoties uz to, kas notiek pasaulē, Eiropā, uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, var tikai vēl un vēl teikt paldies visiem tiem cilvēkiem, kas pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā labi zināja, ka nevar paļauties uz mirkļa romantismu, ka Krievija kļūs par liberālu, demokrātisku, cilvēktiesības ievērojošu, vēstures ļaunos, melnos faktus atzīstošu valsti un kas nekad vairs mūžā nebūs agresīva.

"Mēs varam teikt paldies šiem cilvēkiem, kas jau pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, vidū nosprauda stratēģisku mūsu valsts kursu - kļūt par šobrīd pasaulē spēcīgākās alianses - NATO - dalībvalsti un kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti," teica prezidents, piebilstot, ka situācija būtu pavisam citādāka, ja tolaik nebūtu šo lēmumu, aktīvā darba valstī un ārpus Latvijas robežām.

Valsts prezidents klāstīja, ka tas bija kopdarbs, kurā iesaistījās politiķi, diplomāti, karavīri, ierēdņi, diasporas pārstāvji gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Tāpat Rinkēvičs pateicās tiem, kas nebaidījās, uzdrošinājās un neļāvās pesimistiskiem viļņiem, jo pagājušā gadsimta 90.gadu beigās un 21.gadsimta sākumā no lielāku un mazāku NATO dalībvalstu pārstāvjiem varēja dzirdēt, ka varbūt Latvija iekļūs ES, bet nekad tā nebūs NATO dalībvalsts.

"Nemānīsim sevi, daudziem Krievijas balss tolaik bija svarīgāka nekā Baltijas valstu balss. [..] Gribu teikt, ka mūsu tautieši ārpus Latvijas bija daudz svarīgāki, nekā, iespējams, ikdienā viņi to paši spēj saprast un atzīt," teica Valsts prezidents.

Viņš pieminēja laiku, kad bija Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Latvijā no citām NATO dalībvalstīm ieradās karavīri, virsnieki, atvaļināti virsnieki un strādāja Aizsardzības ministrijas struktūrās, palīdzēja ar savu padomu, bieži vien ar uzmundrinājumu. Rinkēvičs atzina, ka, nesaprotot Latvijas realitātes, pagāja ilgs laiks, lai paskaidrotu, kāpēc Latvijā lietas dara citādāk nekā ASV, Austrālijā, Kanādā, Lielbrtiānijā, Vācijā vai kādā citā valstī.

"Tas bija atbalsts, palīdzība, tostarp arī praktisku lietu risināšanā. Neaizmirsīsim, ka Latvijas bruņotos spēkus veidoja no nulles un to veidošanā piedalījās gan virsnieki ar padomju armijas pieredzi, gan virsnieki ar Rietumvalstu pieredzi, gan tie, kas iestājās Zemessardzē. Mums tagad pat ir ģenerāļi, pulkveži, kas sāka no nulles un mācījās Valsts aizsardzības akadēmijā un papildināja zināšanas ārvalstīs," uzrunājot klātesošos, sacīja Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra, ka daudzas lietas bija saistītas arī ar politiskām niansēm, jo NATO savās rindās uzņem tās valstis, kas arī militāri atbilst standartiem. Prezidents uzteica un pieminēja spožus trimdas pārstāvjus, kas kļuva par diplomātiskā dienesta darbiniekiem, vēstniekiem citās valstīs, kas papildināja un bagātināja gan ārlietu dienestu, gan ar savām zināšanām par savām mītnes zemēm palīdzēja, atbalstīja ar praktisku padomu un iedrošināja tolaik vēl jaunos diplomātus, palīdzot arī viņiem augt un mazliet saprast šo Rietumu pasauli.

Valsts prezidents uzteica arī trimdas latviešu lobiju darbu - lobija darbs ASV Kongresā, Kanādas parlamentā, Eiropā, tās bija vēstules, tikšanās, uzaicinājumi ASV kongresa pārstāvjiem. Viņš atminējās vienu otru tikšanos, pavadot kādu aizsardzības ministru vai prezidentu ASV kongresā, kad tikšanās sākās ar diviem jautājumiem - kur atrodas Latvija un ko mēs varam darīt jūsu labā.

"Jāsaka, ka viens otrs ASV kongresa deputāts vai senators bija labāk sagatavots un zināja, ka mēs esam no Latvijas, jo Jānis Bērziņš vai Kārlis Kalniņš bija jau aizsūtījis 15 vēstules, divās dienās trīs reizes piezvanījis. Varēja just, ka labi, labi, es jūs atbalstu, tikai lieciet man mieru, nezvaniet man. Bija arī tādas situācijas," teica Rinkēvičs.

Viņš aicināja neuzskatīt lietas, kas bija būtiskas 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā, par mazāk svarīgām. Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra, ka šie cilvēki daudz darīja, lai skaidrotu Latvijas, Baltijas vēsturi, politisko situāciju gan rakstot rakstus avīzēm, gan uzstājoties televīziju un radio raidījumos, gan arī organizējot konferences. Rinkēvičs atzīmēja, ka ar katru jaunu vēlēšanu ciklu daudzās diasporas mītnes valstīs šis darbs ir jāsāk no jauna, jo mainās paaudzes, zināšanas un cilvēki.

Savā uzrunā Valsts prezidents pieminēja lielo poļu un lietuviešu kopienu. Viņaprāt tas, ka baltiešu trimdinieki kopā ar austrumeiropiešiem trimdiniekiem spēja vienoties un izveidot skaidru koordinācijas mehānismu un veica lobija darbu, mums visiem nāca par labu.

Rinkēvičs uzsvēra, ka īpaši pagājušā gadsimta 90.gados tautieši ārvalstīs palīdzēja jaunajam diplomātiem, cilvēkiem, kas devās mācīties uz ASV, kadetiem gan ar labu padomu, gan finansiāli, gan arī "ievedot" mītnes valstī, izstāstot kaut kādas lietas, neaizmirstot par cilvēcisko faktoru.

"Varbūt tā ir daļa no latviskās dzīvesziņas. Dažreiz šķita, ka viss ir slikti, ka mūs nekur neuzņems, mēs neko nevaram. Bija viens brīdis, kad šķita, ka vienu Baltijas valsti uzņems ES, otru - NATO, bet Latvija kaut kur krita ārā. Kad tie deguni bija nokārti, rokas nolaidušās, es personīgi no daudziem dzirdēju stingru uzmundrinājumu, ka būs labi, ir jāsaņemas, jāsmaida un jāiet uz priekšu," teica Valsts prezidents.

Viņaprāt, mazliet pozitīvākais, daudz kaujinieciskāks noskaņojums, kas Latvijā bieži vien pietrūkst, daudzus no tiem, kas tolaik strādāja pie praktiskām un politiskām lietām tiešām uzmundrināja. Prezidents uzsvēra, ka ar iestāšanos NATO un divdesmit gadiem aliansē nekas nav beidzies. Viņš klāstīja, ka ik pa brītiņam ir jāstrādā pie tā, lai NATO precizētu, attīstītu aizsardzības plānus, izvietotu Latvijā arvien vairāk karavīrus, lai mēs labāk sagatavotos visu veida scenārijiem.

Viņš norādīja, ka ir jāstāsta par Latviju, tās vēsturi, kāpēc ir svarīgi, lai ASV, Kanāda, Lielbritānija būtu daļa no Eiropas aizsardzības un drošības sistēmas. Jārunā par Ukrainu un atbalstu tai. Viņš atgādināja, ka Ukrainai ir mūsu pirmā aizsardzības līnija.

"Sadarbība ar ukraiņu kopienām, militārais, psiholoģiskais, politiskais, ekonomiskais atbalsts Ukrainai - tas ir tas, pie kā mēs pilnīgi noteikti varam strādāt un mums tas ir jādara. Mums ir jāatceras, ka drošība nekad nebūs galamērķis, tas vienmēr būs process, jo mainīsies apstākļi un mums vienmēr ir jābūt modriem," pauda Valsts prezidents.

Runas nobeigumā Rinkēvičs pateicās visiem, arī tiem, kas vairs nav kopā ar mums, kurus šodien var pieminēt par viņu devumu un arī teikt paldies.