Grūti iegūstamais politresurss – diaspora

Oficiāli ārpus Latvijas pašlaik dzīvo 130,7 tūkstoši balsstiesīgo, kuru balsis vēlēšanās tiks pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam. Ideālos apstākļos – ja nobalsotu visi – tās konvertētos astoņos no 35 šajā apgabalā ievēlamajos Saeimas deputāta mandātos. Pieredze gan liecina, ka diasporas pārstāvji ir kūtri vēlētāji un tās potenciāls pilnībā netiek apgūts, taču atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām politiķiem talkā nāk internets, kas tiem ļauj vismaz cerēt uz tik ļoti nepieciešamo balsu pieplūdumu arī no ārzemēm.

Salīdzinot ar 12. Saeimas vēlēšanām, diasporas nozīme Rīgā ir būtiski pieaugusi. Pirms četriem gadiem ārzemēs dzīvoja 87,5 tūkstoši balsstiesīgo. Kopš tā laika viņu skaits pieaudzis par aptuveni 33 tūkstošiem, un tieši viņu dēļ Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlamo mandātu skaits pieauga par trīs vienībām.

Taču diasporas pārstāvji objektīvu un ne tik objektīvu iemeslu dēļ ir kūtri balsotāji, piemēram, 12. Saeimas vēlēšanās piedalījās vien 26,42% diasporas pārstāvji. Tas, protams, nenozīmē, ka tai attiecināmie mandāti netika sadalīti. Tika, bet mazā diasporas aktivitāte ir izdevīga Rīgas vēlēšanu apgabalā populārākajam politiskajam spēkam, jo ar mazāku balsu skaitu iespējams iegūt vairāk mandātu. Šajā izdevīgajā pozīcijā pēdējās vēlēšanās bijusi Saskaņa, kura 11. un 12. Saeimas vēlēšanās Rīgas apgabalā guvusi atbalstu, kas pārsniedz 30% atzīmi. 12. Saeimas vēlēšanās par Saskaņu nobalsoja 36%, kas garantēja 12 mandātus.

Lai līdzsvarotu spēles noteikumus, politiskajām partijām nepastarpināti būtu jāuzrunā visi diasporas vēlētāji, tomēr tas ir neiespējami, jo šie 130,7 tūkstoši ir izkaisīti pa visu pasauli jeb 137 valstīm.

Tādēļ loģiski ir koncentrēties uz lielākajiem diasporas centriem, un tie ir Lielbritānija, Īrija, ASV un Vācija. Šajās valstīs dzīvo 90,5 tūkstoši jeb 69% diasporas vēlētāju. Neatkarīgās aptaujātie politiskie spēki pārsvarā arī izvēlējušies šo taktiku, kaut arī apzinās, ka aktivizēt šos tūkstošus tiem neizdosies.

Šķiet, ka visaktīvākie diasporas uzrunātāji ir KPV LV līderi - Aldis Gobzems, Artuss Kaimiņš un Linda Liepiņa, kas, spriežot pēc publikācijām Facebook, jau paspējuši apmeklēt vēlētājus Lielbritānijā.

Citas partijas pagaidām tikai iešūpojas ceļojumiem, akcentu liekot uz dalību diasporas organizētās priekšvēlēšanu diskusijās un interneta sociālo tīklu dāvātajām iespējām, nevis izvēlējušās «viens pret viens» formātu.

Visaktīvākais diasporas lietu kustinātājs Nacionālajā apvienībā, Rīgā kandidējošais Rihards Kols jau pabijis debatēs Briselē un pošas apmeklēt līdzīgu pasākumu arī Lielbritānijā. Tās gan nav viņa vienīgās aktivitātes. Pats savulaik pavadījis piecus gadus Lielbritānijā, R. Kols zina problēmas, ar kurām jāsaskaras diasporas pārstāvjiem, un tādēļ izstrādājis tā dēvēto diasporas likumu, kuram vajadzētu tautiešiem palīdzēt atgriezties dzimtenē.

Viņš lepojas, ka, mācīdamies Lielbritānijā, iedibinājis vairākas tradīcijas, kas ne tikai turpina plaukt arī pēc viņa atgriešanās Latvijā, bet arī palīdz uzturēt kontaktus ar Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem.

Minimālo programmu ar Briseles un Lielbritānijas apmeklējumiem izpilda arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Attīstībai/PAR. Diasporas pārstāvji arī iestājušies šajās partijās un daži pat kandidēšot no Attīstībai/PAR saraksta, stāsta partijas līderis Daniels Pavļuts. LRA, kurai ir relatīvas grūtības ar finansēm, paralēli piedalās ārzemju latviešu organizētās interneta tiešraidēs un lepojas, ka Rīgas saraksta līderes Ievas Brantes raidījumu tiešraidē vērojuši «tūkstošiem interesentu».

Arī Jaunā Vienotība izmanto ārzemju latviešu organizētos forumus, kongresus un diskusijas, lai tuvinātos savam vēlētājam. Un līdzīgi konkurentiem aktīvi publicējas arī interneta sociālajos tīklos.

Viskūtrākā diasporas balsu zvejotāja, šķiet, ir pašlaik populārākā starp sevi par centriski labējiem spēkiem dēvējošajām partijām - Zaļo un zemnieku savienība. Attiecību ar diasporu spodrināšana ir uzticēta finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kas ir partijas pirmais numurs Rīgā. Ne ar viņu, ne kādu no viņas komandas Neatkarīgajai neizdevās sazināties. Atvaļinājumi. Taču, aptaujājot partijas pārstāvjus, var secināt, ka īpašas programmas vismaz pagaidām organizācijai nav. Partija cītīgi strādāšot pie diasporas likuma izstrādāšanas, un tai esot paveikti pietiekami daudz labu darbu, lai vēlētājs varētu tos novērtēt un pateicībā nobalsot par ZZS.