Latvijā arvien biežāk no ārzemēm atgriežas pensionāri; norit darbs pensiju nodrošināšanai

© Dāvis Ūlands / F64

Šobrīd arvien vairāk pensionāru no ārzemēm atgriežas Latvijā, tāpēc Ārlietu ministrija (ĀM) strādā, lai nodrošinātu viņiem pensiju pārnešanu un saņemšanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda ĀM speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.

Viņa sēdes sākumā atklāja, ka šobrīd viens no ĀM izaicinājumiem ir tendence, ka Latvijā no diasporām sāk atgriezties pensionāri, līdz ar to kopā ar Labklājības ministriju (LM) un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) tiek strādāts pie šo cilvēku pensiju saņemšanas iespējām.

Gavele aicināja deputātus runāt ar diasporu, atcerēties, pieminēt to jebkurā iespējamā veidā, komandējumā, braucienā, ne tikai pirms vēlēšanām, piebilstot, ka Saeima var palīdzēt ar finansējumu diasporas organizāciju projektiem.

ĀM pārstāve norādīja, ka 23. janvārī tika pieņemts jau otrais trīsgadu plāns darbam ar diasporu, kas ir līdzīgs pirmajam un arī ar tādu pašu budžetu, proti, diasporas vajadzību īstenošanai paredzēti apmēram trīs miljoni eiro katru gadu. Vislielākais budžets šajā plānā ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), 942 000 eiro, un Kultūras ministrijai (KM) - 835 000 eiro.

Latvijas diaspora ir apmēram 420 000 cilvēku. Vislielākā kopiena ir Apvienotajā Karalistē (apmēram 150 000 cilvēku), ASV (apmēram 100 000 cilvēku), tad seko Vācija, Kanāda, Īrija, Austrālija, Zviedrija.

Latvijā

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Svarīgākais