Depresija

Saskaņā ar ASV pārtikas un zāļu kvalitātes kontroles pārbaudes ziņojumu, ASV ir apstiprinājušas ketamīnu saturošu medikamentu kā atsevišķu līdzekli depresijas ārstēšanai deguna aerosola formā, raksta “postimees.ee”.

Honkongas Universitātē veiktais pētījums atklāja, ka vientulība palielina risku saslimt ar depresiju, īpaši, ja cilvēks pastāvīgi koncentrējas uz savu vientulību. Pētnieki uzskata, ka šim atklājumam ir svarīga terapeitiska ietekme uz vientuļu cilvēku un arī citu iedzīvotāju grupu ārstēšanu, raksta “Nature Mental Health”.

Lielāks ikdienas soļu skaits ir saistīts ar mazāku depresijas simptomu skaitu, ziņo žurnālā “JAMA Network Open” publicētais pētījums.

Novembris ir laiks, kad tumšie vakari un drūmās dienas jau atkal kļuvušas par ikdienas realitāti. Šajā periodā dabiskās saules gaismas trūkums un pelēcīgā atmosfēra var ietekmēt ne tikai emocionālo labsajūtu un kopējo garastāvokli, bet arī fizisko pašsajūtu. Lai veiksmīgāk tiktu galā ar tumšā perioda sagādātajiem izaicinājumiem, apdrošināšanas sabiedrība "Gjensidige" ir apkopojusi vairākus ieteikumus, ko papildina psihoterapeita Reiņa Lazdas rekomendācijas, kā saglabāt emocionālo līdzsvaru.

Rudens ir emocionāls pārejas laiks, kas nereti rada emocionālu un garīgu nospriegojumu prātā, jūtās un noskaņojumā. Vēdiskajā astroloģijā tiek uzskatīts, ka planētu kustības un to savstarpējās mijiedarbības būtiski ietekmē cilvēku emocionālo stāvokli.

“Izdegšanai un depresijai ir līdzīgas iezīmes, kas var apgrūtināt abu atšķiršanu. Turklāt, lai gan dažos aspektos tās var līdzināties viena otrai, vairākas svarīgas atšķirības tās atšķir, un ir svarīgi tās zināt,” raksta healthline.com.

Bieži sastopama apātija, letarģija un miegainība rudens sākumā. Ja skumjām nav citu, būtiskāku iemeslu, tad nervu sistēma var viegli pielāgoties jaunajam režīmam.

“Depresija nav tikai īss periods, kad jūtaties skumji vai nomākti par kaut ko. Turklāt to ne vienmēr ir viegli atpazīt vai ārstēt. Jūs, iespējams, pat nenojaušat, ka saskaraties ar depresiju, kamēr ilgstoši neesat piedzīvojis dažādus simptomus,” raksta healthline.com.

“Garastāvokļa izmaiņas jeb svārstības ir viena no biežāk sastopamajām pazīmēm pubertātes laikā. Emocionāla nestabilitāte šajā periodā ir bieža parādība, taču vecākiem un pārējiem tam būtu jāpievērš uzmanība,” raksta healthline.com.

“Liela sabiedrības daļa nemaz neapzinās, cik daudz jauniešu skar pusaudžu depresija visā pasaulē. Un pats skumjākais ir tas, ka depresija var izraisīt, kā arī palielināt pusaudžu pašnāvību skaitu, tāpēc tā ir jāuztver nopietni katrā ģimenē,” raksta healthline.com.

Domājat, vai jūs varētu būt nomākts? Apgūstot izplatītākās depresijas pazīmes, varat saprast, ko darīt tālāk. Depresija ir garīgās veselības stāvoklis, kas bieži tiek pārprasts.

Trauksme ir mūsdienu sabiedrības posts. Tomēr papildus tiem cilvēki bieži saskaras ar citiem garīgiem traucējumiem.

Lai gan daudzi uzskata, ka antidepresanti neko nedod un no depresijas jāmēģina izķepuroties paša spēkie, medikamentozā terapija bieži vien ir neaizstājama ārstēšanas sastāvdaļa.

“1944.gadā ASV tika veikts Minesotas bada pētījums par bada ietekmi uz cilvēka organismu un veselību. Šajā pētījumā tika novērots, ka barības vielu trūkums var izraisīt intensīvas fiziskas un psiholoģiskas izmaiņas, piemēram, spēka un izturības samazināšanos, kā arī paaugstinātu nogurumu, aizkaitināmību, depresiju un vispārēju neieinteresētību. Šis bija pirmais šāda veida pētījums, kas demonstrēja saikni starp uzturu un garīgo veselību,” raksta extension.usu.edu.

Emocionālā atbalsta aligatoru nolaupīja un pēc tam palaida purvā, stāsta viņa īpašnieks - dzīvnieks palīdzēja savam saimniekam atveiglot depresiju gandrīz desmit gadu garumā, raksta BBC.

Par depresijas nopietnību sabiedrības kopējā veselībā tiek runāts arvien biežāk. Tomēr joprojām pastāv virkne mītu par depresiju, tās attīstību, ārstēšanu un antidepresantu lietošanu.

Pērn katrs piektais Latvijas iedzīvotājs juties depresīvi vai piedzīvojis izdegšanu darba vietā, liecina "Mana aptieka & Apotheka" veiktā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.

Saskaņā ar pētījumu, kurā analizēti vairāk nekā 14 000 dalībnieku dati, fiziski vingrinājumi, tostarp pastaigas, skriešana, joga un spēka treniņi, ir tikpat efektīvi kā terapija depresijas ārstēšanā.

Kāds nesen veikts pētījums par antidepresantu lietošanu Somijā pierādījis, ka sievietēm pēc ilgstošu attiecību pārtraukšanas var būt lielākas grūtības ar garīgo veselību nekā vīriešiem, it īpaši vēlākā vecumā.

Psihoterapeits Nils S.Konstantinovs atklāj, ka Latvijā, Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā depresijas ārstēšanā tiek izmantots elektrošoks jeb Elektrokonvulsīvā terapija, kā autoru labo nozares pārzinātāji.