Senie balti zalkti uzskatījuši par svētības nesēju, kā arī saules sargātāju. Vēl vairāk – pats būdams vieds, viņš sargājis arī lielo dārgumu papardes ziedu, ko atvēlējis iegūt tikai sirdsšķīstiem un drosmīgiem ļaudīm.
Mangaļi dabas fonds izveidots, lai rūpētos par Latvijas ūdeņu tīrības un dzidruma saglabāšanu. Tas kopā ar citām vides organizācijām un ekspertiem uzsācis izglītojošu projektu Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem.
Anglijas Karaliskā dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā reģistrētas septiņas Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā izveidotās siltumnīcu acāliju sīkziedu šķirnes. Šķirņu autors ir Rihards Kondratovičs.
Aizkraukles novada pašvaldība šonedēļ noslēgusi pirkuma līgumu ar privātpersonu par vēsturiskā Kalna Ziedu pilskalna iegādi, aģentūru LETA informēja Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Silaraupa.
Rīgas jūras līča piekrastē posmā no Lapmežciema līdz Rojai pagājušajā nedēļā izskalotā viela ir parafīns, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) konsultante Liene Krīvena.
Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kas tradicionāli saistās ar došanos pļavā pēc jāņuzālēm, der atcerēties, ka starp jāņuzālēm jūnija vidū zied arī vairāki aizsargājami augi,informē Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva.
Gružkastē līdzās leģendārajam Latvijas vilcienu iepirkumam var nokļūt arī Inčukalna indes dīķu izsūknēšanas iecere – nauda tam piešķirta, līgumi noslēgti, taču darbi notiek tikai pie rakstāmgaldiem.
Vides aizstāvji jau izteikuši iebildes pret SIA Trest Oil Co iecerēto degvielas uzpildes stacijas (DUS) būvniecību noraktās Baložu kāpas vietā, netālu no Brīvdabas muzeja.
Vairākās vietās Zemgalē, netālu no Lietuvas robežas, plaši piesārņota Latvijas daba, lielā apjomā izgāžot ar naftas produktiem plaši piesārņotu grunti, vēsta Latvijas Televīzija.
Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ir svarīga valsts attīstības un konkurētspējas priekšrocība, taču Latvijas vietas kapitāls tiek izmantots ne visai efektīvi. Šāds secinājums izdarīts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam Uzraudzības ziņojumā.
Tā vietā, lai sēstos pie kopīga sarunu galda un ar lauksaimnieku organizācijām diskutētu, kā Eiropas Savienības naudu tērēt makiem un videi draudzīgi, radikālie dabas mīļotāji īsteno lauksaimnieku diskreditēšanas kampaņu.