Saskaņā ar 2012. gadā pieņemto sanācijas programmas darbu grafiku Olaines šķidro bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves vietā jau bija jāaug mežam.
Taču meža nav un tuvākajā nākotnē arī nebūs.
13 hektāros četrās milzu vannās un apakšā zem tām joprojām skalojas viss, ko vien var atrast Mendeļejeva tabulā, un pie tā vistiešākajā mērā vainojams Valsts vides dienests (VVD). Naudas pasākumam bija pārpārēm. Finanšu ministrija vēsta, ka kopējais piešķīrums projektam bija vairāk nekā astoņi miljoni eiro, turklāt lielāko daļu izmaksu segtu Eiropas Savienība. Laika arī netrūka. Taču nule iepirkuma procedūra pārtraukta. Projektu vairs nevar paspēt īstenot līdz nākamā gada beigām, kad jānoslēdz visi rēķini vecajā finanšu plānošanas periodā. Savukārt jaunajā Eiropas Savienības budžetā naudu piesārņoto vietu sakopšanai nav plānots piešķirt. Iespēja saņemt līdzekļus bija septiņus gadus, taču Latvija šo iespēju nomuļļāja.
Pašvaldībai noskauda
Protams, lielākās dusmas par to ir olainiešiem, kuru gruntsūdeņos izgāztuves indes izplatās ar ātrumu 60 metri gadā. Jau pirms krietna laika Olaines novada mērs Andris Bergs, jūtot, ka projekts buksē, prasīja, lai tā īstenošanu uztic pašvaldībai: «VVD trīs gadus neko nedarīja! Taču Vides ministrija mums atteica. Laikam gribēja caur savām rokām to naudu izlaist.» Atšķirībā no ministrijas un vides dienesta pašvaldība uzskata, ka Eiropas naudu vēl ir iespējams paņemt. Par to arī tuvākajā laikā plānots runāt ministrijā. Bet – ja nē, valdībai jāapņemas šo bīstamo objektu sakārtot par valsts naudu. «Mums ir vienalga, kā tas tiek izdarīts, bet tas ir jāizdara,» cieti nosaka mērs.
Likvidējamā ķīmiskā piesārņojuma apjoms ir iespaidīgs. 2700 m3 cieto atkritumu, 1650 m3 šķidro atkritumu, 109 500 m3 piesārņotu gruntsūdeņu un 10 000 m3 augsnes. 7300 m3 atkritumu radīsies attīrīšanas rezultātā, un tad vēl ir jālikvidē vairāki dziļurbumi, kuros padomju laikā pumpētas indes. Divi no tiem ir pat 1,2 kilometrus dziļi.
Haltūra, ne dokumentācija
Lielo vides projektu uzraudzītāja Finanšu ministrija, taujāta, kāpēc izgāztuves likvidācija pārtraukta nesākusies, skaidro, ka bijuši vairāki neveiksmīgi iepirkuma mēģinājumi, pārsūdzības, kas visu būtiski aizkavēja. Turklāt vēlāk, konsultējoties, ar Eiropas vides ekspertu institūciju JASPERS (Joint Assistance to Support Projects in European Regions), secināts, ka projektam nav pietiekama kvalitāte – tehniskajā specifikācijā pieļautas būtiskas kļūdas. Tas acīmredzot arī radīja pamatu uzņēmumam Venteko atkal un atkal pārsūdzēt uzņēmuma BAO uzvaru. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka darbs pie projekta īstenošanas tika sākts novēloti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) secinājusi, ka šobrīd vairs nav iespējams paspēt veikt nepieciešamos labojumus projektā un veikt attīrīšanas darbus, līdz ar to pieņemts lēmums lauzt līgumu. Tiekot gatavota attiecīgā dokumentācija. Preses dienests vēsta, ka ministrija meklēs iespēju piesaistīt citus finanšu avotus. Pagaidām gan nekā konkrēta. Vienīgais labums no neveiksmīgās konkursa procedūras – tā parādīja, ka darbus iespējams paveikt par trešdaļu lētāk. BAO konkursu nosolīja par nepilniem pieciem miljoniem eiro.
Olaine piekrāpta
Galvenā morāle šai stāstā – vides resors no kļūdām nemācās. Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts no sākta gala ir ritējis kā pa celmiem, Liepājas Karostas kanāla tīrīšanas iecere, kurai bija iezīmēts Eiropas finansējums, izgāzusies. Tagad klāt nākusi Olaine un atkal lērums pazaudētas naudas.
Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa (starp citu, arī olainiete) ir sašutusi: «Vai tiešām tur vieni vienīgi muļķi strādā?! Kārtējais projekts sabojāts tikai tāpēc, ka kāds neprot pareizi sarakstīt papīrus!» Sabiedriskā organizācija šobrīd apsver iespēju sūdzēt valsti tiesā. Satversme garantē cilvēkiem tiesības uz dzīvi tīrā vidē. Valstij bija visas iespējas to nodrošināt, taču tas netika izdarīts. «Olaine ir smagi piekrāpta,» secina Elita Kalniņa. Tikmēr Valsts vides dienests par notikušo vien plāta rokas – naudas zaudēšanā pie vainas pārsūdzības.
Protams, šai situācijā būtu lietderīgi noskaidrot konkrēto atbildīgo vai atbildīgās amatpersonas un nepieļaut, ka tās muļķības vai kaitniecības dēļ sabojā nākamos vides iepirkumus. Tomēr Finanšu ministrija uz jautājumu, kas vainojams pie projekta pārtraukšanas, sniedz vispārīgu atbildi: «Valsts vides dienesta kapacitāte un zināšanas. Valdība VARAM ir uzdevusi stiprināt Valsts vides dienesta kapacitāti pieejamā budžeta ietvaros.» Tiesa gan, atgūt Eiropas dāvātos, bet Latvijas pazaudētos miljonus tas vairs nepalīdzēs.