Līgo svētkos aicina neplūkt aizsargājamos augus

© latvijas daba.lv

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kas tradicionāli saistās ar došanos pļavā pēc jāņuzālēm, der atcerēties, ka starp jāņuzālēm jūnija vidū zied arī vairāki aizsargājami augi,informē Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva.

Latvijas aizsargājamie augi ir dažāda veida savvaļas orhidejas - dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes un naktsvijoles. Tāpat aizsargājami ir pļavas un meža silpurene, staipekņi, lakši jeb mežloki, meža vizbulis, bezdelīgactiņa, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola un Eiropas saulpurene.

Aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā noteiktie sodi par aizsargājamo augu plūkšanu un tirdzniecību ir visai bargi - fiziskām personām līdz 500 latiem, bet juridiskām personām līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.

"Pirms došanās puķu pļavā vai zāļu tirgū, aicinām noskaidrot, kuri augi ir aizsargājami, lai nesanāk iedzīvoties nepatikšanās, jo pieredze rāda, ka cilvēki augus visbiežāk plūc nezināšanas vai nevērības dēļ. Pēdējos gados cilvēku attieksme ir uzlabojusies - Jāņu laikā veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot," pauda Jakovļeva.

Pamanot tirgojam retos un aizsargājamos augus, Dabas aizsardzības pārvalde par pārkāpumiem lūdz uzreiz ziņot, zvanot pa tālruni 67 509 545.

Speciālisti ziedu pušķiem un vainagiem aicina izmantot bieži sastopamus, bet ne mazāk krāšņus pļavas augus, piemēram, pīpenes, madaras, rudzupuķes, āboliņu, smilgas, gandrenes, suņuburkšķus, kas nav aizsargājami. Tāpat plūkt var asinszāli un birztalu nārbuli, vībotnes, magones, raspodiņu un, protams, papardes.

Jāņuzāles nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo augu pļavā.

Atsvaidzināt atmiņā reto un aizsargājamo augu izskatu var Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē - bukletā "Mīli ar acīm", fotogalerijā "Aizsargājamie augi" vai Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnē "www.nbd.gov.lv".

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais