Papē atklās pasaulē pirmo migrējošo sikspārņu ķeršanas murdu
Uzsākot vērienīgu starptautisku sikspārņu izpētes projektu, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģisko pētījumu centrā Papē 19. augustā Latvijas un Vācijas biologi atklās pasaulē pirmo murdu, kas būvēts tieši migrējošo sikspārņu ķeršanai, informē Oskars Keišs, Dr. biol, Latvjas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijasvadošais pētnieks.
Tas ļaus sikspārņus noķert lielā skaitā, kas ir izšķiroši svarīgi, lai rastu atbildes uz daudziem līdz šim neatbildētiem jautājumiem gan par šo zīdītāju fizioloģiju, gan ziemošanas vietām.
"Pateicoties putnu gredzenošanai, ornitologi salīdzinoši daudz zina par putnu migrāciju, bet sikspārņu izpēte visā pasaulē vēl ir "bērna autiņos". Tas daļēji ir tādēļ, ka pasaulē ir maz vietu, kur sikspārņus pietiekamā skaitā var noķert gredzenošanai migrācijas lidojuma laikā. Pape šajā ziņā ir unikāla, jo šeit vērojams tā dēvētais "pudeles kakla" efekts, kad migrējošo putnu un sikspārņu straume koncentrējas šaurā sauszemes joslā starp Baltijas jūru un Papes ezeru. Eiropā nav zināma cita vieta, kur varētu noķert tik daudz migrējošo sikspārņu kā Papē," uzsver Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicinas fakultātes asociētais profesors un pieredzējis sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.
Biologi lēš, ka jaunajā murdā, kas sasniedz 15 metru augstumu, vienā naktī būs iespējams noķert līdz pat 1000 sikspārņu. Ņemot vērā, ka ziņojumi tiek saņemti par vidēji tikai vienu no 250 gredzenotajiem sikspārņiem, pētnieki ir ieinteresēti apgredzenot pēc iespējas vairāk lidoņu, un Pape tam ir ideāli piemērota. Visi dzīvnieki uzreiz pēc gredzenošanas tiek palaisti atpakaļ savvaļā.
Murds, ko turpmākos piecus gadus izmantos gan Latvijas, gan Vācijas zinātnieki, ļaus rast atbildes uz jautājumiem, kas līdz šim bijuši sikspārņu dzīves baltie plankumi. Daudzām sugām nav zināmas ziemošanas vietas, tāpat nav zinātniski pierādīts, ka sikspārņi izmanto zemes elektromagnētisko lauku migrācijas virziena noteikšanai.
Tāpat pētniekiem nav zināms, vai sikspārņi pārlidojumu laikā izmanto īpašus migrācijas koridorus un kāda ir saistība starp to vasaras dzīvotnēm un ziemošanas apgabaliem. Šīs ziņas ir ļoti būtiskas sikspārņu aizsardzībai, jo pasaulē aizvien pieaug vēja elektrostaciju skaits, bet vēja turbīnas ir viens no migrējošo sikspārņu būtiskākajiem bojāejas iemesliem. Zinātnieki lēš, ka vien Vācijā vēja ģeneratori gadā laupa dzīvību vidēji 300 000 sikspārņiem sezonā, ja vien migrācijas laikā rudenī šīs ierīces netiek izslēgtas.
Latvijā gredzenoti sikspārņi jau iepriekš ļāvuši iegūt unikālu informāciju par šo lidojošo zīdītāju dzīvi. Joprojām pasaules līmenī nepārspēts ir sikspārņa tāllidojuma rekords – Papē gredzenots Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii) atrasts Francijas dienvidos 1905 km attālumā, liekot zinātniekiem pārskatīt iepriekšējos priekšstatus par pārlidojumos veiktajiem attālumiem un konkrētās sugas ziemošanas vietām.
Jauno murdu Papē atklās Berlīnes Leibnica institūta Dzīvnieku pētījumiem nebrīvē un savvaļā direktors profesors Heriberts Hofers (Prof. Heribert Hofer), kā arī šī institūta pētnieks, profesors Kristians Foigts (Prof. Christian Voigt) un LU Bioloģijas institūta direktors profersors Viesturs Melecis, LLU asociētais profesors, Gunārs Pētersons, kā arī virkne citu biologu no Latvijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes.