Sikspārņu pētniekiem draud ar likuma burtu

 
©F64

Rucavas novada Papē pie jūras ir unikāla vieta, kur migrējošie putni un arī sikspārņi ik gadu salido tūkstošiem. Lai pētītu fledermaušu ceļošanas paradumus un īpatnības, šogad tur ar Vācijas Leibnica institūta finansējumu tika izveidots liels murds.

 Pašvaldība pret to cēlusi iebildumus, jo celtniecība nav saskaņota ar tās būvvaldi. Zinātnieki gan ir sašutuši: šādas prasības vēl vairāk bremzē jau tā finansiāli nospiesto dabas pētniecību.

Kopš 1992. gada Papē darbojas mazāks murds, kurā bez putniem ik gadu tika notverti arī ap 600 sikspārņu. Šā gada augustā ar Vācijas atbalstu par 22 000 eiro tapa daudz lielāks ķeramais tīkls, un dabas pētnieki nopriecājās, ka tas dos iespēju pamatīgākai šo lidoņu izpētei. «Šajā sezonā vien tīklā nokļuva 1710 sikspārņu (apgredzenoti 1520), kas ir ļoti labs rezultāts,» priecājas sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis, uzsverot, ka nekur citur Eiropā nevarētu tādu daudzumu notvert. Viņš norāda, ka gredzenošana joprojām ir vienīgā metode, kas ļauj izsekot sikspārņu migrācijas pārlidojumiem. Ja putnus esot iespējams aprīkot ar satelītraidītājiem, tad sikspārņiem to nelielā svara dēļ šī metode pagaidām nav piemērota. Gan V. Vintulis, gan Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta (kas ir projekta īstenotājs) zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Vīksne uzskata, ka būtu atzinīgi jānovērtē padarītais, nevis vēl jāliek šķēršļi riteņos, kā tas tiek darīts. Nekā citādi nevarot nosaukt pēkšņo Rucavas novada būvvaldes prasību murdu legalizēt kā pastāvīgu būvi zemesgrāmatā. Nekad iepriekš, kaut gan tur atradies neliels tīkls, nekādu pretenziju nav bijis. Tagad tādas radušās pat vecajām būdām, kas tur jau atrodas kopš padomju laikiem. «Laikam jau pēkšņi celtniecības noteikumi mainījušies – jo kā var būt pastāvīga celtne ēka bez pamatiem? Arī murdam nav dzelzsbetona pamatu. Bet vienīgā ēka, kas ir ar pamatiem, nav tik liela, lai to vajadzētu reģistrēt zemesgrāmatā,» sašutumu neslēpj J. Vīksne. Zinātnieki neapzinoties, ka būtu izdarījuši kādu ļaunprātību. Kas tad to zinājis, ka, mainoties varām (pēc novadu reformas Pape ir Rucavas novadā, nevis Liepājas novadā), it kā bijis jāiet uz būvvaldi. «Man to visu gribas nodēvēt par zinātnes nospiešanu. Kad murdu uzstādīja, nebija nekādu iebildumu. Atbraucām uz Papi strādāt, nevis skraidīt pa birokrātijas gaiteņiem. Jau tā nepietiek darbinieku, kas paveic visu, bet te vēl šādas absurdas prasības,» nerimstas zinātnieks, uzsverot, ka «jau tā valsts dabas pētniecībai naudu nedod un varētu jau atmest ar roku visam un nedarīt neko, un galu galā nonākt zemāk nekā trešo valstu līmenī».

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Gunārs Pētersons, kurš arī darbojas šajā projektā, gan bilst, ka gan jau viss tiks nokārtots un nav jāstrebj karsts. Dokumenti tikšot sakārtoti, un murds turpinās darboties. Nu nezinājuši, ka tā jādara, jo neviens neko neteicis, bet nu ar būvvaldi vienojušies, kas un kā. Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta par notikušo gan runā izvairīgi: «Ir jau labi, ka šāds objekts novadā ir. Taču prasības visiem ir vienādas, tāpēc tās ir jāievēro. Nezinu, kāpēc tā notika, ka projektu īstenoja bez saskaņošanas ar būvvaldi.» Viņa arī nemācēja teikt, vai šo objektu, kuru ieteikts apmeklēt novada mājaslapā, iecienījuši arī tūristi, un arī novada tūrisma informācijas centrā raustīja plecus – neesot tur bijuši. Arī ar zinātniekiem neesot sazinājušies par iespējamo sadarbību.