D Vitamīns

Mūsu kaulu stiprumu ietekmē tas, kādā stāvoklī tie bija bērnībā un jaunībā. Turklāt neatsverami ir profilaktiskie pasākumi visa mūža garumā. Kā veidojas osteoporoze un ko varam darīt tās profilaksei, skaidro eksperte, endokrinoloģe un interniste, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas valdes locekle Maija Gureviča un farmaceite Ilze Priedniece.

Gandrīz katram piektajam Latvijas iedzīvotājam trūkst D vitamīna. Visbiežāk nepietiekams D vitamīna līmenis novērojams senioriem (21 %), sievietēm (21 %) un cilvēkiem ar augstāko izglītību (25 %), noskaidrots ikgadējā sabiedrības veselības pētījumā*. Kā skaidro farmaceiti – visbiežāk D vitamīna trūkums izpaužas kā nogurums, nespēks, kaulu, locītavu un muguras sāpes, arī pastiprināta svīšana.

Ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju D vitamīnu nelieto, secināts aptaujā*, un visbiežāk to atzīst vīrieši – 33% vīriešu un 17% sieviešu D vitamīnu nelieto, jo uzskata, ka tas nav nepieciešams.

D vitamīnu nereti sauc par saules vitamīnu. Taisnība! Taču cerēt uz to, ka mūsu, Ziemeļu saule aplaimos ar pietiekamu D vitamīna devu būtu naivi - aptuveni 82% Latvijas iedzīvotāju tā trūkst. Kādēļ ir tik svarīgi sasniegt optimālo šī vitamīna līmeni un kur slēpjas lielā D spēks?

D vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs vitamīns, kam ir spēcīga ietekme uz vairākām ķermeņa sistēmām, norāda portāls "Healthline". Izrādās, ka D vitamīna deficīts ir ļoti izplatīts un tiek lēsts, ka aptuveni 1 miljardam cilvēku visā pasaulē ir zems D vitamīna līmenis asinīs. Lūk,8 D vitamīna deficīta pazīmes un simptomi.

D vitamīns palīdz mūsu kauliem absorbēt kalciju, kas ir nepieciešams to stiprumam. Bez tā mēs neuzņemam kalciju no jogurtiem, sieriem un pat dārzeņiem. Tāpēc portāls "Health" apzinājis ārstus, kuri atklājuši, kā vēl bez saules varam uzņemt vairāk D vitamīna.

Kad dienas raucas arvien īsākas un saules starojums zaudē savu piesātinātību, ieteicams īpaši domāt par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka D vitamīns pārsvarā nepieciešams tikai stipriem kauliem, taču tā darbības spektrs ir daudz plašāks, tostarp ir pētījumi, kas pierāda, ka cilvēki ar pietiekamu D vitamīna līmeni retāk slimo ar augšējo elpceļu vīrusu infekcijām.

Atzīmējot vitamīna D mēnesi, "Euroaptieka" oktobrī aicina ikvienu pārliecināties, vai organismā ir pietiekams daudzums šī vērtīgā vitamīna, kas palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, normālu muskuļu un imūnsistēmas darbību un palīdz uzsūkties kalcijam un fosforam. Lai gan D vitamīna trūkst vairumam Latvijas iedzīvotāju, sevišķi rūpīgi tā līmenis jāuzrauga vegāniem - lietojot vegānu uzturu, D vitamīnu faktiski nav iespējams uzņemt ar pārtiku. Lai uzturētu normālu D vitamīna līmeni, ir svarīgi to regulāri pārbaudīt. Par D vitamīnu, izvēloties vegānu dzīvesveidu, stāsta farmaceite, aptiekas Kārļa Ulmaņa gatvē 88a vadītāja Līva Feldmane.

Bieži dzirdam par riskiem, ko rada pārāk ilga atrašanās saules gaismā. Taisnība, ka saules apdegumi un ādas vēzis ir nopietni draudi, taču atrašanās saulē sniedz pozitīvu ietekmi uz ķermeni un prātu. Ja ķermenis saņem veselīgu saules staru devu, cilvēks uzreiz gūst jūtamus ieguvumus.

Kas to būtu domājis, ka vitamīnu daudzumu cilvēku organismā var ietekmēt saules trūkums, lietus un aukstums vasarā? Par to, cik svarīgs ir D vitamīns un ko tā trūkums nodara cilvēkiem, stāsta BENU Aptiekas pieaicinātā eksperte, Veselības centra 4 Juglas klīnikas un Siguldas slimnīcas endokrinoloģe Renāte Helda un BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.

D vitamīnam ir daudz lielāka nozīme veselības saglabāšanā, nekā vēl pirms kāda laika tika uzskatīts. To mūsu organisms ražo pats - ar ādas palīdzību, tādējādi mūsu āda kļūst par dziedzeri - endokrīnu orgānu. Kā norāda farmaceiti, saules hormons ir neatsverams ne tikai kaulu, bet gandrīz visu orgānu veselības izturēšanā, tieši tādēļ D vitamīna pietiekamībai vai trūkumam ir liela nozīme gandrīz visu hronisku slimību attīstībā.

Gada tumšajos un vēsajos mēnešos aktuāls ir jautājums, kā stiprināt imunitāti un kā bez saules uzņemt organismam tik nepieciešamo vitamīnu D.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti kopā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra ārstiem jau gadu veic pētījumu, kurā tiek meklēta saistība starp D vitamīnu un pacientu atlabšanu pēc sirds operācijām. Pirmie secinājumi atklāj pārsteidzošas sakarības, kuras norāda, ka augstāks D vitamīna līmenis organismā var sniegt zināmas priekšrocības atveseļošanās gaitā. Tā kā šī joma pagaidām ir maz izzināta, nākotnē iespējami interesanti pavērsieni sirds slimību ārstēšanā.

Arvien biežāk dažādu valstu pētnieki konstatē, ka D vitamīna deficīts nav retums arī vasarā. Te vainojami dažādi faktori, kuru saistība joprojām tiek pētīta, – dzimums, rase, dzīvesveida īpatnības, kaitīgie ieradumi, uzturs, sauļošanās, saules aizsargkosmētikas lietošana utt. D vitamīna vielmaiņa ir visnotaļ komplicēts process, kura sekmīgai norisei nepieciešama dažādu iekšķīgu un ārīgu faktoru mijiedarbība.

Galvenais D vitamīna avots ir saules stari, cilvēkam pašam nepiemīt spēja to sintezēt. Un, tā kā mūsu platuma grādos saules ir maz, kas nozīmē, ka D vitamīnam ir ierobežotas iespējas veidoties dabiskā veidā, organismā rodas šā vitamīna deficīts.

Gan bērni, gan vecmāmiņas šodien zina, ka organismam vajag pietiekami daudz kalcija, lai būtu stipri kauli. Bet, lai kalcijs tiktu organismā pilnvērtīgi uzņemts, izmantots un nonāktu kaulos, ir vajadzīgs D vitamīns. Ilgu laiku patiešām valdīja uzskats, ka D vitamīns pārsvarā nepieciešams tikai kaulu sistēmas slimību profilaksei, ieskaitot rahītu un osteoporozi, kuru pamatā ir jaunizveidoto kaulaudu un skrimšļaudu mineralizācijas traucējumi. Sabiedrībā daudzviet joprojām dzīvo priekšstats, ka D vitamīna trūkst vienīgi bērniem, lai gan tas neatbilst patiesībai.

Gan bērni, gan vecmāmiņas tagad zina, ka organismam vajag pietiekami daudz kalcija, lai būtu stipri kauli. Bet, lai kalcijs tiktu organismā pilnvērtīgi uzņemts, izmantots un nonāktu kaulos, ir vajadzīgs D vitamīns.

D vitamīnu sauc arī par saules vitamīnu, jo tas sintezējas ādā ultravioleto staru ietekmē. Bieži ziņots par to, ka mūsu platuma grādos saules stari nav pietiekami intensīvi, lai stimulētu D vitamīna ražošanu laika posmā no oktobra līdz martam. Vai tas nozīmē, ka gada saulainajā pusē par D vitamīna trūkumu var neuztraukties un ka dienvidu zemēs šī problēma vispār nav aktuāla?