Tik siltā un saulainā vasarā kā šogad izvairīties no saules stariem ir praktiski neiespējami. Vairums iedzīvotāju zina par saules aizsarglīdzekļu lietošanas nozīmi, tomēr joprojām pastāv virkne kļūdu saules aizsarglīdzekļu lietošanā, kā arī daudz mītu, kas saistīti ar saules iedarbību uz ādu, piemēram, uz aknes ārstēšanu, D vitamīna uzņemšanu, kā arī pigmenta plankumu veidošanos.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka, vasarā pavadot vairāk laika saulē, viņi piesātinās ar D vitamīnu, lai bez tā trūkuma nodzīvotu garo, pelēko ziemu.
71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar D vitamīna deficītu organismā, tā liecina nesen veikta "Norstat" pētījumā. Tāpat arvien biežāk D vitamīna deficīts tiek saistīts ar dažādām saslimšanām, akūtām un hroniskām slimībām, tostarp dažādām infekcijas slimībām, depresiju un pat diabēta un insulta risku.
Kopš pandēmijas sākuma ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese par D vitamīnu, tostarp tā ietekmi uz Covid-19 un citu vīrusu izraisītu saslimšanu profilaksi.
Vidēji Latvijas iedzīvotājiem ziemā ir D vitamīna deficīts, savukārt vasarā tas ir pietiekamā līmenī, taču speciālisti norāda, ka to nepieciešams uzturēt optimālā līmenī visa gada garumā, jo īpaši Covid-19 vīrusa straujās izplatības laikā.
Šobrīd veikalu plauktos varam atrast ļoti daudzveidīgu maizes sortimentu – ar pievienotām sēklām, veseliem vai smalcinātiem graudiem, klijām, pat maizi ar dārzeņu, kefīra vai riekstu piedevu. Visas šīs piedevas papildina maizes uzturvērtību un padara to bagātīgāku.
Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši D vitamīna analīzes, 48% respondentu analīžu rezultāti uzrādīja nepietiekamu D vitamīna līmeni (30% - nepietiekams, 13% - deficīts, 5% - kritiski zems), 25% D vitamīna līmenis organismā bija pietiekams, 16% - optimāls, 3% - augsts, savukārt 8% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts Vigantolvit un Gemius veiktajā aptaujā.
Brīžos, kad organisms kādu no sev nepieciešamajām uzturvielām nesaņem, tas par to signalizē. Svarīgi ir šos signālus atpazīt, lai varētu pārskatīt savu ēdienkarti un pārliecināties, vai tā ir pietiekami sabalansēta.
Ar D vitamīnu bagātinātu produktu ražošana ir iespēja mazināt D vitamīna deficītu – gan bērnu, gan pieaugušo, tajā skaitā senioru un citu mazāk aizsargāto sabiedrības grupu, kā arī grūtnieču, vidū.
99% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka D vitamīnam ir neatsverama loma cilvēka veselības nodrošināšanā un tas atbild par nozīmīgu funkciju pildīšanu mūsu organismā.
71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pazeminātu D vitamīna līmeni organismā, savukārt tikai 27% norādījuši, ka savu D vitamīna līmeni organismā novērtē kā pietiekamu, liecina Latvijā veiktasi "Norstat" pētījums.
Mūsu kaulu stiprumu ietekmē tas, kādā stāvoklī tie bija bērnībā un jaunībā. Turklāt neatsverami ir profilaktiskie pasākumi visa mūža garumā. Kā veidojas osteoporoze un ko varam darīt tās profilaksei, skaidro eksperte, endokrinoloģe un interniste, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas valdes locekle Maija Gureviča un farmaceite Ilze Priedniece.
Gandrīz katram piektajam Latvijas iedzīvotājam trūkst D vitamīna. Visbiežāk nepietiekams D vitamīna līmenis novērojams senioriem (21 %), sievietēm (21 %) un cilvēkiem ar augstāko izglītību (25 %), noskaidrots ikgadējā sabiedrības veselības pētījumā*. Kā skaidro farmaceiti – visbiežāk D vitamīna trūkums izpaužas kā nogurums, nespēks, kaulu, locītavu un muguras sāpes, arī pastiprināta svīšana.
Ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju D vitamīnu nelieto, secināts aptaujā*, un visbiežāk to atzīst vīrieši – 33% vīriešu un 17% sieviešu D vitamīnu nelieto, jo uzskata, ka tas nav nepieciešams.
D vitamīnu nereti sauc par saules vitamīnu. Taisnība! Taču cerēt uz to, ka mūsu, Ziemeļu saule aplaimos ar pietiekamu D vitamīna devu būtu naivi - aptuveni 82% Latvijas iedzīvotāju tā trūkst. Kādēļ ir tik svarīgi sasniegt optimālo šī vitamīna līmeni un kur slēpjas lielā D spēks?