Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka, vasarā pavadot vairāk laika saulē, viņi piesātinās ar D vitamīnu, lai bez tā trūkuma nodzīvotu garo, pelēko ziemu.
Daudzi pat speciāli neizmanto saules aizsargkrēmu, jo zina, ka tas veido barjeru, kas kavē D vitamīna sintēzi organismā. „Bet vienīgais, ko šādā veidā var iegūt, ir melanoma,” brīdina pazīstamā uztura speciāliste un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ksenija Andrijanova.
Tikai sliņķi nav dzirdējuši par ziemeļvalstu iedzīvotāju D vitamīna trūkumu un tā milzīgo nozīmi veselības uzturēšanā: gandrīz trīs ceturtdaļas (74 %) latviešu zina, ka D vitamīns ir jāuzņem visu gadu — gan vasarā, gan ziemā. Tomēr vairāk nekā trešdaļa (37 %) Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināta, ka to var sintezēt pietiekamā daudzumā, daudz laika pavadot saulē.
„Patiešām, D vitamīns ir ļoti svarīgs: tā trūkums izraisa dažādas problēmas, piemēram:
Turklāt 2020. gadā tika veikts pētījums par saistību starp D vitamīna līmeni organismā un Covid-19: izrādījās, ka D vitamīna deficīts ir saistīts ar smagāku slimības gaitu,” stāsta RSU lektore. „Tomēr tas ir jāsaprot pareizi — tas nenozīmē, ka D vitamīns ārstē Covid-19.”
Skaidrs, ka ilgstoša uzturēšanās saulē, turklāt bez saules aizsargkrēma, neko labu nenodarīs. „Tā var iegūt tikai melanomu,” paskaidro speciāliste un piebilst, ka diemžēl daudziem trūkst D vitamīna pat vasarā, jo viņi turpina pavadīt daudz laika telpās un automobiļos, kur nu vēl aukstajā sezonā, kad mūsu platuma grādos pelēko laikapstākļu un mākoņu dēļ nemaz nav iespējams iegūt pietiekami daudz D vitamīna. „Turklāt mūsu platuma grādos nav iespējams uzkrāt D vitamīnu tādā daudzumā, lai pietiktu visai ziemai. Jau 15, maksimāli 30 dienu laikā D vitamīna krājumi, ko mūsu organisms sintezējis no pārtikas vai uzturēšanās saulē, samazinās par pusi un pēc tam turpina sarukt. Ir nopietni jāapsver, vai iluzorās cerības uzkrāt pietiekami daudz šī vitamīna ir reālā riska iegūt melanomu no ilgstošas uzturēšanās saulē vērtas.”
Arī „Oilesen D3” un pētījumu biroja „Norstat Latvija” aptauja parādīja, ka desmitdaļa (11 %) latviešu uzskata: D vitamīns tiek sintezēts pat tad, kad cilvēks sēž pie aizvērta loga.
„Protams, tā nav. Turklāt mēs varam nesaņemt pietiekami daudz D vitamīna, pat atrodoties ārā — to nosaka leņķis, kādā krīt saules stari. Šis rādītājs Latvijā ir optimāls tikai 3 mēnešus — no maija līdz augustam —, tāpēc ar mūsdienu dzīvesveidu gandrīz neviens nevar iztikt bez papildu D vitamīna uzņemšanas, jo ir pierādīts, ka D vitamīna deficīts novērojams 64,4 % latviešu,” paskaidro K. Andrijanova.
Ideālos apstākļos 10-15 minūtes tiešas saules gaismas, kas vairākas reizes nedēļā krīt uz kailajām ķermeņa daļām, palīdzēs saražot gandrīz visu organismam nepieciešamo D vitamīnu. Diemžēl ideālie apstākļi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem: gadalaiks, diennakts laiks, dzīves vieta, mākoņainība un pat piesārņojums ietekmē ultravioletā starojuma daudzumu, kas sasniedz ādu. Tas nozīmē, ka vasarā nav nekādas vajadzības cepināties saulē — D vitamīna sintēzei pietiek ar 10-15 minūtēm, taču to gandrīz nav iespējams uzkrāt priekšdienām, bet ziemā tas ir bezjēdzīgi, jo saules gaismas intensitāte ir nepietiekama. Hārvarda medicīnas skola ir pierādījusi, ka valstīs, kas atrodas uz ziemeļiem no 37. ziemeļu paralēles (un tās ir visas Eiropas valstis uz ziemeļiem no Itālijas), saules gaismas D vitamīna sintēzei pietiek tikai vasarā un pat tad ne vienmēr.4
D vitamīns ir arī pārtikas produktos, taču to izvēle nav sevišķi plaša, un, lai panāktu pozitīvu efektu, ir rūpīgi jāseko līdzi to iekļaušanai uzturā. D vitamīns ir, piemēram, mencu aknās, lasī, zobenzivī, sardīnēs, liellopu aknās, olu dzeltenumos. Diemžēl latvieši ēd traki maz zivju, un tas ir ļoti slikti.
Ar uztura bagātinātājiem. „Tā kā ar pareizu uzturu un drošu uzturēšanos saulē ne vienmēr ir iespējams sasniegt optimālu D vitamīna līmeni organismā, problēmu var atrisināt, papildus uzņemot D vitamīnu, protams, pēc konsultēšanās ar ārstu. Visbiežāk izmantotās D vitamīna devas ir 1000, 2000 un 4000 SV dienā, un, lai saprastu, kāda deva ir vajadzīga tieši jums, ir jākonsultējas ar ārstu. Piemēram, 4000 SV dienā parasti nosaka smaga D vitamīna deficīta gadījumā, lielā vecumā un/vai hroniskiem slimniekiem, taču mēdz būt, ka kādam vajag vēl vairāk D vitamīna,” paskaidro Ksenija Andrijanova.
