Kas notiek ar veselību, ja tiek pārdozēts D vitamīns? Skaidro ģimenes ārste

Kopumā 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju D vitamīna līmeni asinīs mēra vismaz reizi gadā, tai skaitā 57% to dara reizi gadā, 16% – reizi pusgadā, bet vēl 2% – biežāk, secināts zīmola Vigantolvit® aptaujā, kas veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1500 respondentus. Tikmēr 23% D vitamīna līmeni mēra retāk nekā reizi gadā, bet vēl 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Aptaujāto vidū augsts D vitamīna līmenis (> 55 ng/ml) bija 6%, optimāls (45-55 ng/ml) tas bija 18%, pietiekams (30-45 ng/ml) - 29%, nepietiekams (20-29,9 ng/ml) - 21%, ar D vitamīna deficītu (< 19,9 ng/ml) - 15%, kritiski zems - 3%, bet precīzu atbildi sniegt nevarēja 9% respondentu.

Saules vitamīns

D vitamīnam organismā ir būtiska ietekme uz veselību un labsajūtu - tas veicina kalcija uzsūkšanos, ir nepieciešams kaulu veselībai, uzlabo imūnsistēmas darbību, samazina muskuļu vājumu, kā arī pozitīvi ietekmē kognitīvās funkcijas. Tāpat Ģimenes ārste Zane Zitmane norāda, ka šobrīd ir pieejami atsevišķi pētījumi, kas parāda, ka cilvēkiem ar D vitamīna deficītu saslimšana ar Covid-19 un citām elpceļu slimībām var noritēt smagākā formā nekā tiem, kuriem D vitamīna līmenis ir optimāls, tomēr šīs hipotēzes apstiprināšanai ir nepieciešami tālāki pētījumi.

Ilgstošs D vitamīna deficīts var:

• pasliktināt kaulu veselību - tā rezultātā kauli kļūst trauslāki, ir iespējami kaulu lūzumi un osteoporoze;
• radīt aknu un nieru problēmas;
• veicināt nogurumu, sliktu pašsajūtu, nomāktību;
• izraisīt muskuļu sāpes, krampjus un vājumu;
• negatīvi ietekmēt zobu, matu, nagu un ādas stāvokli.

Ģimenes ārste atgādina, ka D vitamīnu nelielā daudzumā iespējams uzņemt ar saules staru starpniecību, kā arī uzturā iekļaujot treknas zivis, aknas, olas un sarkano gaļu, tomēr tāpat lielākajai daļai pacientu ir novērojams D vitamīna deficīts, tādēļ vairumam vienīgais veids, kā uzturēt optimālu D vitamīna līmeni, ir lietot to saturošus medikamentus vai uztura bagātinātājus. Vienlaikus eksperte atgādina, ka, pirms sākt lietot D vitamīnu, būtu nepieciešams laboratoriski noteikt D vitamīna līmeni, jo no tā ir atkarīgas šo preparātu devas. Tāpat jāņem vērā - katrs pacients ir individuāls, tādēļ svarīgi ir novērtēt arī citus faktorus, kas var ietekmēt D vitamīna līmeni asinīs, tā uzsūkšanos un sintēzi, piemēram, pacienta blakusslimības, lietotos medikamentus, miesas uzbūvi, vecumu, rasi, atrašanās ilgumu saulē u. tml.

Deficīts un pārdozēšana

Par D vitamīna trūkumu organismā visbiežāk signalizēs slikta pašsajūta, nogurums, nomāktība, kā arī sāpes kaulos un muskuļos. Retākos gadījumos var rasties stresa lūzumi. Vienlaikus eksperte atgādina, ka pašsajūta var būt subjektīva un vislabāk ir izmērīt D vitamīna līmeni asinīs, lai ģimenes ārsts var noteikt tālākās darbības.

Lai arī vairumam cilvēku D vitamīna līmenis organismā ir nepietiekams, ģimenes ārste atgādina arī par atbildīgu uztura bagātinātāju un medikamentu lietošanu. D vitamīna līmenim asinīs nevajadzētu pārsniegt 100 ng/ml. Ilgstoši lietojot D vitamīnu lielākā devā, nekā nepieciešams, var parādīties sāpes, slikta dūša, vemšana, aizcietējumi, neritmiska sirdsdarbība, apetītes trūkums, galvassāpes un citi simptomi, tomēr iespējams, ka neliela paaugstinājuma gadījumā nekādu simptomu nav un šis fakts apstiprinās tikai asins analīzēs. Tāpat paaugstināts D vitamīna līmenis var izraisīt hiperkalcinēmiju (paaugstināts kalcija līmenis asinīs) un nieru bojājumus. Ja konstatēts, ka D vitamīna līmenis organismā ir paaugstināts, jāpārtrauc tā lietošana līdz brīdim, kad tas normalizējas. Jāņem vērā, ka šis process notiek lēni, jo D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas uzkrājas taukaudos un aknās.

Ģimenes ārste atgādina, ka normāla D vitamīna deva pieaugušajiem ir 4000 SV dienā, bērniem no viena gada vecuma - 2000 SV, bet zīdaiņiem - 1000 SV. Ja analīzēs konstatēts, ka D vitamīna līmenis ir pazemināts, ārsts var ieteikt kādu laiku lietot augstāku D vitamīna devu, kamēr tiek sasniegts optimāls līmenis, bet pēc tam devu samazināt.