Ieilgstot Covid-19 pandēmijai un domājot, vai un kā koronavīruss paliks mūsu ikdienā arī turpmāk, arvien vairāk sabiedrības veselības pētnieku meklē veidus, kā iedzīvotāji varētu sargāt savu veselību un uzlabot imunitāti. Zinātnieki visā pasaulē pievērsuši uzmanību D vitamīna ietekmei gripas un koronavīrusa slimības risku samazināšanā.
Spānijā veiktā pētījuma rezultāti parāda, ka D3 vitamīnam ir labvēlīga ietekme uz cilvēka organismu Covid-19 slimības gadījumā. Šā pētījuma rezultāti publicēti šāgada sākumā. Taču dati par Latviju liecina, ka 82 procentiem cilvēku Latvijā D vitamīna koncentrācija asinīs ir pazemināta, bet vismaz desmitajai daļai iedzīvotāju tā ir kritiski zema.
Pētījumi apliecina D vitamīna ietekmi
Jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, īpaši pašā tās sākumā, kad nebija pilnīgi nekādu medikamentu slimības ārstēšanai, gan mediķi, gan citi profesionāļi meklēja iespējas un līdzekļus, kas palīdzētu nodrošināt cilvēkiem lielāku aizsardzību pret Covid-19 un pacientiem uzlabot spēju cīnīties ar vīrusa radītajām sekām uz organismu. Viens no līdzekļiem, kura efektivitāte ir jau pierādīta kaulu un muskuļu sistēmas veselības veicināšanai, bet pandēmijas laikā sāka pētīt tā lomu imunitātes uzturēšanā, bija D vitamīns.
Šāgada sākumā Spānijā noslēdzies pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 4,5 miljoni iedzīvotāju. Šajā apjomīgajā pētījumā ir konstatēta D3 vitamīna (holekalciferola) labvēlīgā ietekme Covid-19 slimības gadījumā. Pētījuma rezultāti atklāj, ka D vitamīna līmenis asinīs virs 30 ng/ml (nanogrami uz mililitru) ne vien samazina risku saslimt ar šo vīrusu, bet arī mazina smagas šīs slimības gaitas risku, pētījuma rezultātus apkopojusi un komentē ārste Agnese Zvaigzne. Pagājušā gada nogalē arī Vācijā publicēts astoņu dažādu pētījumu rezultātu apkopojums un analīze. Vairāku valstu zinātnieki uzsver, ka D vitamīna ikdienas uzņemšana varētu glābt dzīvības daudziem cilvēkiem.
“Šajos pētījumos tika noskaidrots, ka D vitamīna līmenis asinīs virs 50 ng/ml teorētiski nodrošina gandrīz nulles mirstību no Covid-19 infekcijas,”
norāda A. Zvaigzne. “Secinājumos pētnieku grupa rekomendē vakcināciju kombinēt ar adekvātu D vitamīna līmeni asinīs, jo tikai šādā veidā būsim patiešām nodrošinājušies pret pandēmijas negatīvajām sekām.”
Pērn akadēmiskajā žurnālā “Plos One” bija publicēts Bostonas universitātes pētījums, kurā noskaidrota Covid-19 saslimstības saistība ar D vitamīna līmeni asinīs. Pētījumā tika iekļauti 190 000 cilvēku no visiem ASV štatiem, un iegūtie rezultāti parādīja, ka saslimstība ar Covid-19 ir mazāka, ja ir augstāks D vitamīna līmenis. “Šī saistība saglabājas abos dzimumos, visās vecuma grupās, platuma grādos,” norāda arī Vidzemes slimnīcas laboratorijas vadītāja Sandra Mikuļinoka. Pētījumi Latvijā apliecina, ka aptuveni 82 procentiem cilvēku Latvijā D vitamīna koncentrācija asinīs ir pazemināta, bet vismaz desmitajai daļai iedzīvotāju tā ir kritiski zema.
“D vitamīnu cilvēkam iespējams iegūt gan no saules stariem, gan ēdiena, bet diemžēl Latvijā dabiskā ceļā uzņemt to pietiekamā daudzumā ir praktiski neiespējami,” stāsta A. Zvaigzne. “Piemēram, no ēdiena varam iegūt tikai aptuveni 10 procentus no nepieciešamā D vitamīna daudzuma. Vasaras mēnešos teorētiski ir iespējams saņemt D vitamīna devu, bet tā tik un tā ne tuvu nav pietiekama.” Balstoties uz datiem, kas iegūti 2015. gada Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas veiktajā pētījumā, noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais D vitamīna līmenis ir vien 19 ng/ml. Šāds rezultāts atbilst D vitamīna deficītam. Par optimālu D vitamīna līmeni tiek uzskatīti 45-55 ng/ml.
“Diemžēl uzskats, ka D vitamīnu pietiekamā daudzumā varam uzņemt, tikai atrodoties svaigā gaisā un ēdot veselīgi, ir maldīgs,” piekrīt arī Vidzemes slimnīcas speciāliste Sandra Mikuļinoka. “Lai varētu objektīvi spriest un vēlāk kontrolēt D vitamīna lietošanas efektu, ieteicams veikt asins analīzes. Analīzi var nodot pavasarī, lai redzētu, kādi D vitamīna zudumi bijuši ziemā, bet septembrī analīzi vēlams atkārtot, noskaidrojot D vitamīna līmeni pēc vasaras.” Vairāk nekā puse jeb 51 procents Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav veikuši D vitamīna analīzes, secināts “Gemius” aptaujā. Sievietes D vitamīna analīzes ir veikušas ievērojami biežāk nekā vīrieši. Aktīvākie D vitamīna analīžu veicēji ir vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem, no kuriem 53 procenti ir veikuši šādas analīzēs pēdējā gada laikā.
Uztura speciāliste Liene Sondore stāsta, ka D vitamīna līmeņa noskaidrošanai ir liela nozīme, lai zinātu sev atbilstošu D vitamīna lietošanas devu. Lai organismā pilnvērtīgi sintezētos D vitamīns, ir svarīgs vecums un veselības stāvoklis. D vitamīna sintēze un uzsūkšanās ir atkarīga arī no ķermeņa svara, jo tas ir taukos šķīstošs vitamīns. Jo lielāks ir cilvēka svars, jo lielāka deva būs nepieciešama, taču to var noteikt ārsts. Speciāliste uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug informētība par D vitamīna lomu un nepieciešamību veselības saglabāšanā.
D vitamīns papildus ir jāuzņem ikvienam, jo īpaši bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm, cilvēkiem pusmūžā - menopauzē un andropauzē, kā arī senioriem. D vitamīnu papildus ir ieteicams uzņemt tā, kā to ir nozīmējis ārsts, ēšanas laikā vai tieši pirms ēšanas. Tāpat jāpatur prātā, ka D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, tādēļ pārtikas produktos esošās taukvielas palīdzēs tam uzsūkties. “Ar uzturu pietiekamā daudzumā D vitamīnu mēs uzņemt nevaram. Nelielos daudzumos D vitamīns ir pienā, liellopu aknās, olas dzeltenumā, treknajās zivīs, īpaši lasī, sardīnēs, jūras veltēs, dažās sēnes - baravikās. Tomēr, lai ar pārtiku uzņemtu D vitamīnu pietiekamā daudzumā, šie daži produkti būtu jāēd ļoti lielos, nesamērīgos daudzumos, turklāt nav zināms, kā organisms to izmantos.” Uztura speciāliste atzīst, ka, ikdienā redzot pacientu uztura dienasgrāmatas, var secināt, ka ar uzturu tikai retais uzņem kaut niecīgu D vitamīna daudzumu - jo piena produktus daudzi lieto reti, zivis un jūras veltes ēd reti vai neēd nemaz, sēnes ēd sezonā, tāpēc D vitamīns ir jālieto papildus.
