Bieži dzirdam par riskiem, ko rada pārāk ilga atrašanās saules gaismā. Taisnība, ka saules apdegumi un ādas vēzis ir nopietni draudi, taču atrašanās saulē sniedz pozitīvu ietekmi uz ķermeni un prātu. Ja ķermenis saņem veselīgu saules staru devu, cilvēks uzreiz gūst jūtamus ieguvumus.
Vitamīnam D ir liela nozīme mūsu ķermenī. Tas mazina iekaisumu un stimulē šūnu augšanu. Ir ļoti grūti gūt pietiekošu D vitamīna devu tikai no pārtikas produktiem, tāpēc saule ir labākais dabiskā D vitamīna avots. Saulē nepieciešams pavadīt tikai 5 līdz 15 minūtes dažas reizes nedēļā, lai gūtu nepieciešamo vitamīnu devu. Svarīgi ir atcerēties lietot saules aizsargkrēmu, ja saulē tiek pavadīts ilgāk par 15 minūtēm.
Izrādās, ka "saulains noskaņojums" nav tikai izteiciens. Zinātnieki atklājuši, ka cilvēkiem ir vairāk garīgo pārdzīvojumu gadalaikos, kad ir maikoņains vai tumšs laiks. Saulainās dienās cilvēku noskaņojums un garīgā pašsajūta uzlabojas. Saules gaismai ir daudz lielāka ietekme uz garstāvokli, nekā temperatūrai vai citiem laikapstākļiem.
Serotonīns, ko iegūstam no saules stariem, ne tikai uzlabo garstāvokli, bet palīdz arī mierīgāk gulēt. Serotonīns kopā ar melatonīnu - hormons smadzenēs, kas palīdz iemigt - rada labvēlīgus apstākļus ķermeņa atjaunošanas procesam miegā. Ja dienas laikā atradīsies vairāk saulē, bezmiegs būs kliedēts.
Ja ķermenim trūkst vitamīna D, tas var izraisīt kaulu slimības. D vitamīns stiprina kaulus un zobus. Pieaugušam cilvēkam dienas laikā jāuzņem 5-10 mkg, devas D vitamīna, kas palīdz absorbēt kalciju.
Kad saule "pieskaras" ķermenim, tas asinīs izdala slāpekļa oksīdu, kas samazina asinsspiedienu un uzlabo sirds veselību. Veselīgs asinspiediens mazina sirds slimību risku. Arī relaksējošā sajūta, kas rodas sauļojoties, palīdz samazināt asinspiedienu.
Saule ne tikai uzlabo omu un palīdz pret depresiju, bet tās stari ulzlabo arī ķermeņa fizisko stāvokli. Tomēr jāatceras, ka saule var arī kaitēt, tāpēc vienmēr jālieto saules aizsargkrēmi un jāvēro sava āda, lai novērstu ādas vēža risku.
