D vitamīnu nereti sauc par saules vitamīnu. Taisnība! Taču cerēt uz to, ka mūsu, Ziemeļu saule aplaimos ar pietiekamu D vitamīna devu būtu naivi - aptuveni 82% Latvijas iedzīvotāju tā trūkst. Kādēļ ir tik svarīgi sasniegt optimālo šī vitamīna līmeni un kur slēpjas lielā D spēks?
Saules peldes kā terapijas daļa dažādu slimību pieveikšanā bija zināmas jau sen un iespējams, tieši D vitamīns, ko var uzņemt, arī uzturoties saulē, palīdzēja atkopties daudziem sirgstošajiem.
"Jau spāņu gripas laikā 20.gadsimta sākumā bija konstatēts, ka atrašanās saules gaismā palīdzēja ātrāk izveseļoties. No helioterapijas bija pozitīvs efekts arī tuberkulozes ārstēšanā. Dāņu ārsts Nils Raibergs Finsens 1903.gadā saņēma Nobela prēmiju par UVS nozīmi autoimūnu slimību terapijā," stāsta Maija Gureviča, Veselības centru apvienības poliklīnikas Aura endokrinoloģe un Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas valdes locekle.
Arī Covid-19 ir infekcijas slimība, kuras norise būs atkarīga no imūnās sistēmas atbildes: "Ja organismā ir optimāls D vitamīna līmenis (45-55 ng/mL), imūnā sistēma ir gatava pareizai un aktīvai rīcībai."
"D vitamīna deficītam nav specifisku pazīmju. Nav klīniskās ainas, pēc kuras to var konstatēt, un pazīmes ir nespecifiskas, tostarp, nogurums, samazināts muskuļu spēks, slikta imunitāte, kas izpaužas kā bieža saaukstēšanās, autoimūno slimību bieži un smagi uzliesmojumi, samazināts kaulu blīvums, trausli mati un nagi, depresīvs noskaņojums. Smags D vitamīna deficīts bērnu vecumā var izpausties ar rahītu," skaidro Maija Gureviča. Ārste norada, ka cilvēkiem, kuri sirgst ar osteoporozi, D vitamīns jālieto, lai notiktu pietiekama kalcija uzsūkšanās no uztura. D vitamīns jālieto papildus arī tad, ja izpildās kāds no riska faktoriem, piemēram:
· cilvēks maz atrodas saules gaismā (ir dežūru darbs, darbs naktīs);
· tumša ādas krāsa;
· nepietiekama D vitamīna uzņemšana ar uzturu (piemēram, veģetāriešiem vai vegāniem);
· D vitamīna uzsūkšanās traucējumi (piemēram, gados vecākiem cilvēkiem, pēc holecistektomijas, celiakijas gadījumā).
Pat tad, ja nav noskaidrots D vitamīna līmenis asinīs, uzturošā deva tomēr ir jālieto (līdz 4000 starptautisko vienību (SV) dienā).
"Mērķis ir novērst deficītu, bet jāņem vērā, ka daudzu slimību norisē D vitamīns palīdz labāk atveseļoties. Ir pierādīta D vitamīna pozitīva ietekme imunitātes pareizā darbībā. Tas nozīmē, ka D vitamīns samazina infekciju risku, atvieglo to gaitu, un tas ir svarīgs elements autoimūno slimību norisē. Piemēram, ir zināms, ka D vitamīna papildu lietošana cilvēkiem ar reimatoīdo artrītu, hronisku autoimūnu tireoidītu, Greivsa slimību paātrina remisijas iestāšanās laiku un samazina paasinājumu daudzumu un to izteiktību," norāda ārste.
To, ka pēdējo triju gadu laikā D vitamīna popularitāte ir strauji pieaugusi gan pētnieku lokā, gan sabiedrībā zina teikt Centrālā laboratorija galvenā speciāliste, laboratorijas ārste Jana Osīte: "Parādās daudzas jaunas un interesantas publikācijas, D vitamīna nozīme tiek popularizēta, par to vairāk runā ārstu kabinetos, presē un sociālajos medijos. Jaunākie pētījumi parāda arī to, ka šāda mārketinga rezultātā D vitamīna vidējiem rādītājiem sabiedrībā ir tendence pieaugt."
RSU docētāja, Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne stāsta, ka jaunākie pētījumi par D vitamīnu patlaban notiek saistībā ar onkoloģiju, cenšoties novērtēt, vai pietiekams D vitamīna līmenis spēj profilaktiski samazināt onkoloģisku slimību risku. Tomēr pagaidām tam vēl neesot gūta pārliecinoša atbilde nevienā virzienā. Savukārt, Maija Gureviča teic, ka notiek pētījumi par D vitamīna nozīmi pacientiem ar jau esošām onkoloģiskām slimībām - optimāls D vitamīna līmenis, piemēram, asociējas ar mazāku metastāžu rašanās procesu.
Pasaules zinātniekus interesē arī D vitamīna saistība ar šābrīža aktualitāti Covid-19. "Patlaban pieejamās publikācijas liecina - ir novērota saistība starp vieglāku Covid-19 izraisītas slimības norisi un labu D vitamīna līmeni, turklāt cilvēkiem ar optimālu D vitamīna līmeni ir mazāks risks saslimt ar Covid-19. Pašlaik gan vēl trūkst datu no randomizētiem kontrolētiem pētījumiem," secina ārste.
D vitamīnam ir nozīmīga loma imūnsistēmas darbībā un Covid-19 kontekstā par to patiešām ir paaugstināta interese, taču Inga Urtāne domā, ka diez vai ir vērts izdalīt D vitamīnu kā kaut ko īpašu, vajadzētu fokusēties uz stipru imūnsistēmu un tās atbildes reakciju vīrusam.
Tā nebūt nav visa interese par D vitamīnu - joprojām ik gadu, piemēram, PubMed datubāzē tiek publicēti aptuveni 4000 dažādu zinātnisku rakstu par šo vitamīnu un tas nozīmē, ka jaunumi vēl būs.
D vitamīnu uzņemt ar uzturu ir salīdzinoši grūti, piemēram, konservētas sardīnes (100 g) satur apmēram 170 starptautiskās vienības (SV) D vitamīna, lasis (100 g) satur 526 SV D vitamīna, vienas olas dzeltenums - aptuveni 37 SV. Ziemeļvalstis, kas radušas risinājumu, lūk, kā!
"Piemēram, Somijā, notiek pārtikas produktu bagātināšana jeb fortifikācija ar D vitamīnu. Dzīvojot tur, D vitamīnu papildus var nelietot (ja ievēro diētu ar lielu zivju daudzumu). Latvijā fortifikācijas nav, tādēļ atliek tikai viens variants, kā uzturēt optimālu D vitamīna līmeni - izvēlēties to uztura bagātinātāja vai medikamenta veidā. Visiem rekomendēju D vitamīnu lietot papildus visu laiku bez pārtraukuma neatkarīgi no gadalaika un saules daudzuma," tā VCA endokrinoloģe Maija Gureviča.
"Kaut gan Latvijā D vitamīna deficīts ir plaši izplatīts, bērniem, kuri jaunāki par diviem gadiem, nereti vērojama D vitamīna pārdozēšana," atklāj laboratorijas ārste Jana Osīte. "D vitamīna pievienošana bērnu uzturam ir kļuvusi pārāk populāra."
Protams, sekojot līdzi tā līmenim asinīs un tātad - veicot analīzes laboratorijā. Lai D vitamīna analīze būtu kvalitatīva un precīza, vismaz astoņas stundas pirms došanās uz laboratoriju nedrīkst ēst. Tāpat ir svarīgi pirms tam nedarīt neko, kas prasa būtisku fizisku slodzi, kā arī uzņemt pietiekami daudz ūdens, lai organisms nav dehidratēts.
"Analīze tiek veiktas automatizēti pēc Eiropas līmeņa standartizētas metodes. Rezultātu var saņemt dienas laikā. Vajadzētu paturēt prātā - ja ir nozīmīgi sekot līdzi savam D vitamīna līmenim, tad analīzes jānodod vienmēr tajā pašā laboratoriju grupā - tikai tad rezultātu dinamika būs uzticama," teic Jana Osīte. Tiem, kuri vēlas dziļāk izprast analīžu rezultātu, ir iespēja saņemt laboratorijas ārsta konsultāciju pa tālruni vai klātienē, var iegūt arī padziļinātu pārskata interpretāciju. Laboratorijas ārste uzsver: "Lai D vitamīna līmenim varētu sekot līdzi un novērot tā dinamiku, analīzes vēlams veikt regulāri. Taču, tā kā D vitamīns uzsūcas lēni un tā līmenis strauji nepieaug pat, lietojot recepšu medikamentus, ir maza jēga to mērīt biežāk nekā reizi trijos mēnešos."
Ja ir konstatēts D vitamīna deficīts un cilvēks ir apņēmības pilns situāciju labot, visticamāk, radīsies jautājums, kuru preparātu būtu vērts izvelēties, lai maksimāli īsā laikā panāktu uzlabojumu. Centrālās laboratorijas galvenā speciāliste Jana Osīte saka, ka ātrums, kādā D vitamīnu var iegūt optimālā līmenī, galvenokārt ir atkarīgs no devas, ko ārsts izrakstījis, kā arī lietošanas veida. Iespējams, būs jāpārskata dzīvesveids - jāveic pozitīvas izmaiņas uzturā, jāpavada vairāk laika ārā. Jāsaprot arī, vai D vitamīna līmeni ietekmē ikdiena lietotie medikamenti.
"Galveno atšķirību starp D vitamīna medikamentiem un uztura bagātinātājiem pierāda reģistrācijas process - lietojot zāles, ir drošība, ka attiecīgā deva sasniegs terapeitisko
mērķi, jo tas ir pierādīts pētījumos. Savukārt, par uztura bagātinātāju efektivitāti nav konkrētu medicīnisku pierādījumu. Izvēloties preparātu, jāņem vērā D vitamīna nepietiekamības līmenis - ja tas ir minimāls, iespējams, pietiek ar uztura bagātinātāju. Taču, ja ir ilgstošs un hronisks D vitamīna trūkums vai blakusslimības, kas ietekmē vitamīna līmeni, ir nepieciešamas zāles, konkrētas devas un lietošanas plāns."
Dažādiem D vitamīna medikamentiem ir dažādas devas un ieteicamais lietošanas biežums. Var būt zāles, kas jādzer reizi dienā, un var būt tādas, kuru iedarbība ir ilgstoša, jo vitamīns organismā izdalās vairākās dienās. Tomēr pētījumi parādījuši, ka ar visiem medikamentiem var sasniegt līdzvērtīgu terapeitisko efektu.
Skaidro RSU Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne.
· D vitamīna trūkumu var kompensēt solārijā. Tā nav taisnība - labi zināms, ka solārijs ne tikai to nespēj, bet ir pat bīstams veselībai.
· Ja trūkst D vitamīna, papildus jālieto arī kalcijs. Reizēm cilvēki jauc saistību starp D vitamīnu un kalciju - kur kalcija uzsūkšanās procesam ir nepieciešams D vitamīns. Šī saite nav atgriezeniska - cilvēkam, kuram trūkst D vitamīna, nav papildus jālieto kalcijs.
· Pietiekamu devu vitamīna var uzņemt ar zivju eļļu. Dzirdēts maldīgs uzskats, ka zivju eļļa ir brīnumlīdzeklis, kas satur pietiekami daudz visu taukos šķīstošo vitamīnu. Realitāte ir cita - pat, ja zivju eļļai ir papildus pievienots D vitamīns, visticamāk, tas nebūs pietiekamā daudzumā, lai atrisinātu D vitamīna deficīta problēmu.
Avots: Medicus Bonus 49