D vitamīns

Arvien biežāk dažādu valstu pētnieki konstatē, ka D vitamīna deficīts nav retums arī vasarā. Te vainojami dažādi faktori, kuru saistība joprojām tiek pētīta, – dzimums, rase, dzīvesveida īpatnības, kaitīgie ieradumi, uzturs, sauļošanās, saules aizsargkosmētikas lietošana utt. D vitamīna vielmaiņa ir visnotaļ komplicēts process, kura sekmīgai norisei nepieciešama dažādu iekšķīgu un ārīgu faktoru mijiedarbība.

Galvenais D vitamīna avots ir saules stari, cilvēkam pašam nepiemīt spēja to sintezēt. Un, tā kā mūsu platuma grādos saules ir maz, kas nozīmē, ka D vitamīnam ir ierobežotas iespējas veidoties dabiskā veidā, organismā rodas šā vitamīna deficīts.

Gan bērni, gan vecmāmiņas šodien zina, ka organismam vajag pietiekami daudz kalcija, lai būtu stipri kauli. Bet, lai kalcijs tiktu organismā pilnvērtīgi uzņemts, izmantots un nonāktu kaulos, ir vajadzīgs D vitamīns. Ilgu laiku patiešām valdīja uzskats, ka D vitamīns pārsvarā nepieciešams tikai kaulu sistēmas slimību profilaksei, ieskaitot rahītu un osteoporozi, kuru pamatā ir jaunizveidoto kaulaudu un skrimšļaudu mineralizācijas traucējumi. Sabiedrībā daudzviet joprojām dzīvo priekšstats, ka D vitamīna trūkst vienīgi bērniem, lai gan tas neatbilst patiesībai.

Gan bērni, gan vecmāmiņas tagad zina, ka organismam vajag pietiekami daudz kalcija, lai būtu stipri kauli. Bet, lai kalcijs tiktu organismā pilnvērtīgi uzņemts, izmantots un nonāktu kaulos, ir vajadzīgs D vitamīns.

D vitamīnu sauc arī par saules vitamīnu, jo tas sintezējas ādā ultravioleto staru ietekmē. Bieži ziņots par to, ka mūsu platuma grādos saules stari nav pietiekami intensīvi, lai stimulētu D vitamīna ražošanu laika posmā no oktobra līdz martam. Vai tas nozīmē, ka gada saulainajā pusē par D vitamīna trūkumu var neuztraukties un ka dienvidu zemēs šī problēma vispār nav aktuāla?