VESELĪBA: Vai vasara novērš D vitamīna trūkumu?

Portāls nra.lv, Zenta Sokolova schedule18.jun 2015

D vitamīnu sauc arī par saules vitamīnu, jo tas sintezējas ādā ultravioleto staru ietekmē. Bieži ziņots par to, ka mūsu platuma grādos saules stari nav pietiekami intensīvi, lai stimulētu D vitamīna ražošanu laika posmā no oktobra līdz martam. Vai tas nozīmē, ka gada saulainajā pusē par D vitamīna trūkumu var neuztraukties un ka dienvidu zemēs šī problēma vispār nav aktuāla?

Arvien biežāk dažādu valstu pētnieki konstatē, ka D vitamīna deficīts nav retums arī vasarā. Te vainojami dažādi faktori, kuru saistība joprojām tiek pētīta – dzimums, rase, dzīvesveida īpatnības, kaitīgie ieradumi, uzturs, sauļošanās, saules aizsargkosmētikas lietošana utt.

Eiropas mēroga problēma

Latvijas medijos ziņots par pētījumu rezultātiem, kas rāda, ka vairāk nekā pusei iedzīvotāju novērojams lielāks vai mazāks D vitamīna trūkums. Arī britu Nacionālās diētas un uztura aptaujas jaunākie rezultāti liecina, ka D vitamīna nepietiekamība uzturā ir pieaugoša problēma Lielbritānijā: vecuma grupā no 19 līdz 64 gadiem 23% iedzīvotāju uzņem D vitamīna devu, kas mazāka par valdības noteikto minimumu; zems D vitamīna līmenis organismā konstatēts arī 22% bērnu vecumā no 11 līdz 18 gadiem, turklāt ziemas mēnešos abās šajās vecuma grupās D vitamīna nepietiekamība vērojama pat 40% cilvēku. Četrus gadus ilgusī aptauja ietvēra tūkstošiem cilvēku no dažādām vecuma grupām, sabiedrības slāņiem un reģioniem, turklāt vairums respondentu piekrita arī analīzēm un uztura dienasgrāmatas rakstīšanai. Eiropas Savienības marķēšanas pamatnostādnes iesaka uzņemt piecus miligramus D vitamīna dienā, bet daudzi cilvēki to nedara.

Izrādās, ka pat tādas saulainas zemes kā Spānija, Itālija, Grieķija un Turcija nav brīvas no šīs problēmas. D vitamīna līmenis šajās valstīs bieži ir pazemināts, īpaši grūtniecēm. Tas var nevēlami ietekmēt gan grūtniecības norisi, gan bērniņa attīstību. Pērn Eiropas Endokrinoloģijas kongresā Dublinā izteikta doma, ka par šo jautājumu nepieciešams visaptverošs Eiropas mēroga pētījums.

Kāpēc D vitamīns ir svarīgs

D vitamīns regulē fosfora un kalcija vielmaiņu, nodrošina kalcija uzsūkšanos organismā, veicina kaulu mineralizāciju un tos stiprina. Ja nebūtu D vitamīna, cilvēki nevarētu kustēties, nepakļaujot sevi lūzumu riskam, kauli būtu vārgi un greizi. Interesanti, ka D vitamīns nepieciešams jau pirms dzimšanas, kad notiek augļa kaulu sistēmas veidošanās. Arī pirmajā dzīves gadā ir ļoti svarīgi nodrošināt augošo kaulu normālu mineralizāciju. Ja mineralizācija tiek traucēta, tas var novest pie nepareizas skeleta attīstības, pie rahīta. Tāpēc sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā jāparūpējas, lai D vitamīna līmenis organismā būtu pietiekams. Pieaugušiem cilvēkiem D vitamīna trūkums izpaužas kā osteomalācija (kaulu atmiekšķēšanās) un osteoporoze (kaulu audu trauslums, kas noved pie deformācijām un lūzumiem). D vitamīns arī paaugstina organisma pretošanās spēju dažādām slimībām – stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu. Sirds slimības, cukura diabēts, depresija, aptaukošanās, reimatoīdais artrīts, multiplā skleroze un arī atsevišķi ļaundabīgu audzēju veidi daudzos gadījumos tiek saistīti ar sistemātisku D vitamīna trūkumu organismā.

Vēža pētnieku atklājums

Šā gada sākumā žurnālā Gut publicēts pētījums, ko veikuši Dana – Farber Vēža institūta zinātnieki. Tajā izteikta doma, ka D vitamīns varētu aizsargāt konkrētus kolorektālā (resnās un taisnās zarnas) vēža pacientus, uzlabojot imūnsistēmas «modrību» pret audzēja šūnām. Šī ir pirmā reize, kad saistība starp D vitamīnu un imūnsistēmas reakciju pret vēzi novērota lielai cilvēku grupai. Arvien lielāks pētījumu skaits norāda uz D vitamīna ietekmīgo lomu vēža aizkavēšanā. «Cilvēkiem ar augstu D vitamīna līmeni asinsrites sistēmā ir mazāks risks saslimt ar kolorektālo vēzi,» apgalvo pētījuma galvenais autors Šuji Ogino. «Laboratoriskie pētījumi rāda, ka D vitamīns uzlabo imūnsistēmas darbību, aktivizējot T limfocītus, kas atpazīst ļaundabīgās šūnas un tām uzbrūk.» Lai noskaidrotu, vai pieņemtā tēze ir patiesa, zinātnieku grupa apskatīja 170 000 cilvēku datus, kas ņemti no diviem ilgtermiņa veselības uzskaites pētījumu projektiem – Medmāsu veselības pētījuma un Veselības aprūpes speciālistu pēcpārbaužu pētījuma. Salīdzināšanai zinātnieki atlasīja divu īpašu grupu – 318 kolorektālā vēža slimnieku un 624 no vēža brīvu cilvēku – datus. Visiem 942 pētījumā iesaistītajiem cilvēkiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, vēl pirms jebkādas ļaundabīgo šūnu attīstības, tika ņemtas asins analīzes, lai noteiktu kalcidiola jeb 25(OH)D līmeni – tā ir D vitamīna forma, kas izveidojas aknu šūnās. Atklājās, ka pacientiem ar augstu 25(OH)D līmeni risks iegūt kolorektālos audzējus patiešām ir zemāks par vidējo pieņemto.

D vitamīna avoti

Dabīgā ceļā D vitamīns galvenokārt veidojas mūsu ādā saules ultravioleto staru ietekmē, kuru viļņu garums ir 290–315 nanometri. To var uzņemt arī ar uzturu. Ar D vitamīna nosaukumu apzīmē savstarpēji līdzīgu vielu grupu, no kurām būtiskākās ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols). D3 vitamīns sintezējas ādā saules staru ietekmē un ir sastopams dažos dzīvnieku valsts produktos: olas dzeltenumā, treknās zivīs – lašos, siļķēs, sardīnēs, jo īpaši – zivju aknās, nedaudz arī sviestā. D2 vitamīns ir atsevišķos augu valsts produktos, bet tas organismā netiek tik veiksmīgi izmantots. Ir arī tādi produkti, kur D vitamīns pievienots papildus – tam jābūt norādītam uz iepakojuma. Aptiekās nopērkami speciāli D vitamīnu saturoši produkti, par kuru izvēli der konsultēties ar ārstu un farmaceitu. Izteikta D vitamīna trūkuma gadījumā ārsts nozīmē medikamentus.

Garšīga un ar D vitamīniem bagāta maltīte ikdienā