Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti kopā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra ārstiem jau gadu veic pētījumu, kurā tiek meklēta saistība starp D vitamīnu un pacientu atlabšanu pēc sirds operācijām. Pirmie secinājumi atklāj pārsteidzošas sakarības, kuras norāda, ka augstāks D vitamīna līmenis organismā var sniegt zināmas priekšrocības atveseļošanās gaitā. Tā kā šī joma pagaidām ir maz izzināta, nākotnē iespējami interesanti pavērsieni sirds slimību ārstēšanā.
Pētījuma ietvaros tika apkopoti dati par pacientiem, kuriem veikta sirds operācija mākslīgās asinsrites apstākļos - šīs operācijas ir vienas no sarežģītākajām ķirurģiskajām operācijām, kad sirds un plaušu darbība tiek apturēta un dzīvības funkcijas nodrošina mākslīgās asinsrites aparāts. Pacientiem tiek noteikts D vitamīna līmenis pirms un pēc operācijas, kā arī novērtēti vairāki rādītāji, kas raksturo pacienta stāvokli pēc ķirurģiskās ārstēšanas.
D vitamīna nepietiekamība pasaulē ir ļoti izplatīta. Tā konstatējama aptuveni 50 % planētas iedzīvotāju, taču Latvijā šis skaitlis ir vēl dramatiskāks - virs 80 %. Līdz šim visplašāk pazīstamās D vitamīna nepietiekamības radītās sekas tika saistītas ar rahītu un osteoporozi, taču zināšanas par citām iespējamajām sekām mūsdienās pamazām paplašinās. Tā kā D vitamīna receptori ir gandrīz ikvienā organisma šūnā, ticama ir tā ietekme uz daudziem procesiem cilvēka organismā, kas līdz šim vēl nav pat apzināta. Pēdējo gadu laikā D vitamīna pētniecība medicīnā kļuvusi teju vai par "modes lietu". Taču netrūkst arī skeptiķu, kas šo tendenci uzskata par pārspīlētu.
Viens no pētījuma autoriem, RSU sirds ķirurģijas rezidents Kristiāns Meidrops atzīst: "Kad kopā ar studenti no Zviedrijas uzsākām šo darbu, arī es biju visai skeptiski noskaņots, taču pēc pirmajiem rezultātiem manas domas ir mainījušās. Līdz šim iegūtie dati apliecina ticamu saikni starp D vitamīna līmeni organismā un atsevišķiem sirds veselības rādītājiem. Pacientiem ar zemāku D vitamīna līmeni tika novērota izteiktāka sirds mazspēja un pēc operācijas biežāk bija jālieto sirds darbību uzlabojoši medikamenti." Pētījums arī apstiprinājis faktu, ka operācijās pielietotā mākslīgā asinsrite vidēji par ceturto daļu samazina D vitamīna līmeni asinīs. Tas skaidrojams gan ar asins atšķaidīšanu šajā procesā, gan arī ar vides maiņas ietekmi uz asins sastāvu.
Pētījumā apsekoto pacientu D vitamīna analīžu rezultāti ataino tipiskus Latvijas iedzīvotāju rādītājus - vairāk nekā 80 % pacientu ir D vitamīna nepietiekamība (< 30 ng/ml), turklāt no tiem, kam šis rādītājs tika konstatēts normas robežās, vien dažiem tas bija optimālajā līmenī (45-55 ng/ml). Interesanti, ka pētījumā iekļautajām sievietēm D vitamīna rādītāji ir nedaudz augstāki nekā vīriešiem.
RSU pētnieku secinājumus vēl interesantākus vērš kāds cits - Lielbritānijā, Līdsas Universitātē veikts pētījums, kurā pārsteidzoši tika konstatēts, ka pēc gadu ilgas papildu D vitamīna uzņemšanas sirds mazspējas pacientiem ievērojami uzlabojās sirds spēja sūknēt asinis. Abos pētījumos konstatētā D vitamīna ietekme uz sirds veselību rosina uz turpmāku izpēti, kas, iespējams, nākotnē ļaus sirds slimības ārstēt lētāk un efektīvāk.
Arī dr. K. Meidrops uzsver nepieciešamību turpināt iesākto: "Pagaidām nav izdevies pārliecinoši pierādīt saikni starp D vitamīna līmeni un pacientiem stacionārā konstatētajām komplikācijām pēc sirds operācijas. Šāda tendence iezīmējas, taču nedaudz pietrūkst līdz statistiski ticamai korelācijai. Tādēļ turpinām apkopot informāciju par lielāku pacientu skaitu, lai varētu pārliecināties par rezultātiem. Vēlamies arī sīkāk izdalīt dažādas komplikācijas un analizēt kontekstā ar D vitamīna rādītājiem. Esam ieplānojuši pievērst lielāku uzmanību pacientiem, kuriem šī vitamīna līmenis ir īpaši zems (zem 10 ng/ml), jo tādu mūsu pētījumā bija visai daudz. Interesanti būtu arī izpētīt D vitamīna ietekmi uz kardioķirurģijas pacientu veselības stāvokli ilgtermiņā, jo pašlaik mēs veicam šo novērtējumu tikai par salīdzinoši neilgu stacionārā pavadīto laiku."
D vitamīns pazīstams kā "saules vitamīns". Par spīti nosaukumam tas drīzāk gan ir hormons, ko sintezē cilvēka organisms, ādai nonākot saskarē ar saules ultravioleto starojumu. Neliela daļa nepieciešamā D vitamīna tiek uzņemta arī ar pārtiku (treknas zivis, olas dzeltenums), taču saules ietekme uz D vitamīna līmeni ir nesalīdzināmi lielāka. Lai gan ražīgākais un dabiskākais veids D vitamīna rezervju papildināšanai ir sauļošanās, tomēr jāatceras, ka vienlaicīgi tā paaugstina ādas vēža risku, tāpēc ir svarīgi šajā ziņā ievērot piesardzību un mērenību, kā arī uzticēties ārstu ieteikumiem.