Kad dienas raucas arvien īsākas un saules starojums zaudē savu piesātinātību, ieteicams īpaši domāt par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka D vitamīns pārsvarā nepieciešams tikai stipriem kauliem, taču tā darbības spektrs ir daudz plašāks, tostarp ir pētījumi, kas pierāda, ka cilvēki ar pietiekamu D vitamīna līmeni retāk slimo ar augšējo elpceļu vīrusu infekcijām.
D vitamīna klātbūtne ir nepieciešama arī asins recēšanai, sirdsdarbībai un nervu sistēmas funkciju regulēšanai, pazeminātam D vitamīna līmenim organismā ir saistība ar dažu audzēju veidu, depresijas, cukura diabēta, kā arī multiplās sklerozes, reimatoīdā artrīta un citu autoimūno slimību attīstību.
Ziemā trūkst visvairāk
D vitamīna sintēzes intensitāte cilvēka organismā ir krietni mazāka ģeogrāfiskajos apgabalos, kas atrodas virs 42. ziemeļu platuma grāda. Latvija atrodas starp 58. un 56. ziemeļu platuma grādu, tāpēc laika posmā no oktobra līdz martam saules stari nav pietiekami intensīvi, lai stimulētu D vitamīna ražošanu. Lai varētu notikt dabiska D vitamīna sintēze ādā, ultravioleto B staru viļņa garumam jābūt 290-315 nanometru. To iedarbībā D vitamīns veidojas ādā no saviem priekštečiem - prekursoriem. Izejot virkni pārveidošanās procesu aknās, D vitamīns nonāk nierēs, kur veidojas tā hormonāli aktīvā forma. Arvien biežāk dažādu valstu pētnieki konstatē, ka D vitamīna deficīts nav retums arī vasarā. Te vainojami daudzveidīgi faktori, kuru saistība joprojām tiek pētīta, - dzimums, rase, dzīvesveida īpatnības, kaitīgie ieradumi, uzturs, uzturēšanās saulē, saules aizsargkosmētikas lietošana utt. Pēdējā laikā dermatologi pat ziemā iesaka lietot saules aizsargkosmētiku, kam saules aizsargfaktors (SPF) ir 30, bet ir izpētīts, ka tad, ja SPF ir 8 un augstāks, D vitamīna sintēze ādā samazinās par 95%.
D vitamīna avoti uzturā
D vitamīns pārtikas produktos ir sastopams salīdzinoši mazāk nekā daudzas citas uzturvielas. Galvenie tā avoti ir treknas zivis, piemēram, siļķe, skumbrija vai lasis; ikri, sviests, olas dzeltenums, siers, liellopu aknas, sēnes, pētersīļi. Ar produktiem D vitamīnu neizdodas uzņemt pietiekami arī tāpēc, ka gremošanas sistēma spēj izmantot tikai noteiktu tā daudzumu. Latvijā atšķirībā, piemēram, no Skandināvijas valstīm nav arī pārtikas fortifikācijas programmas, kas nosaka D vitamīna pievienošanu dažādiem produktiem. Kaut arī dažkārt uz iepakojuma norādīts, ka piens, jogurts vai margarīns satur D vitamīnu, šis daudzums ir maznozīmīgs. Nepietiekams parasti ir arī dažādu multivitamīnu sastāvā iekļautais D vitamīna daudzums.
Traucējošie faktori
Cilvēkam sasniedzot pusmūža vecumu, āda pakāpeniski zaudē spēju sintezēt D vitamīnu. Rezultātā samazinās kopējais D vitamīna līmenis organismā, kas savukārt traucē kalcija absorbciju, un palielinās kritienu un kaulu lūzumu risks. D vitamīna deficīts raksturīgs daudziem senioriem, jo nereti viņiem ir mazkustīgs dzīvesveids, vairāk laika tiek pavadīts iekštelpās, nereti jālieto medikamenti, kas pastiprināti noārda D vitamīnu, piemēram, zāles kuņģa skābes līmeņa mazināšanai, asinsspiediena pazemināšanai, miega līdzekļi u. c. Arī dažas aknu, nieru un ādas slimības negatīvi ietekmē D vitamīna absorbciju. Arī cilvēkiem ar lieko svaru ir grūtāk sasniegt optimālo D vitamīna koncentrāciju organismā.
Konsultējieties ar ārstu
Mediķi zina teikt, ka aptuveni 80% cilvēku Latvijā D vitamīna koncentrācija asinīs ir pazemināta, bet 10-12% iedzīvotāju tā ir kritiski zema, tātad domu par D vitamīna papildu uzņemšanu der apsvērt daudziem. Vislabāk to darīt saziņā ar savu ģimenes ārstu, internistu vai endokrinologu. Lai varētu objektīvi spriest par savu situāciju un vēlāk kontrolēt D vitamīna lietošanas efektu, ieteicams veikt asins analīzes. Piemēram, analīzi var nodot septembrī, lai redzētu, kāds ir D vitamīna līmenis pēc vasaras, kā arī agrā pavasarī, lai redzētu, kādi D vitamīna zudumi bijuši ziemā. Norma pieaugušam cilvēkam ir 45-50 nanogramu mililitrā. Ārsts var pacientam noteikt individuālu D vitamīna preparātu devu, kas var būt gan uztura bagātinātāju, gan medikamentu formā, un, kad sasniegta normāla D vitamīna koncentrācija asinīs, ieteikt pāriet uz mazām profilaktiskām devām. Aprēķinot devas, ārsts ņem vērā arī cilvēka ķermeņa masu, jo D vitamīnam ir tendence uzkrāties taukaudos, un tad tas var nedarboties pietiekami efektīvi. Vēl jāņem vērā, ka, sasniedzot pusmūža vecumu, āda pakāpeniski zaudē spēju sintezēt D vitamīnu. Rezultātā samazinās kopējais D vitamīna līmenis organismā, kas savukārt traucē kalcija absorbciju, un palielinās kritienu un kaulu lūzumu risks. Taču par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu jārūpējas ne tikai vecākiem cilvēkiem. D vitamīna absorbciju negatīvi ietekmē arī dažas aknu un nieru slimības. Ir gadījumi, kad ārsts nozīmē recepšu medikamentu, kas satur D vitamīnu aktīvā formā.
Kas jāņem vērā izvēloties
Ar nosaukumu D vitamīns apzīmē savstarpēji līdzīgu vielu grupu, no kurām svarīgākās ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols). D2 vitamīns ir atsevišķos augu valsts produktos; tas organismā netiek tik pilnvērtīgi izmantots, tādēļ, ja cilvēks izlemj iegādāties kādu D vitamīna produktu, jāizvēlas D3 vitamīns.
D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc, pērkot kādu šā vitamīna preparātu, pievērsiet uzmanību tā formai: kapsulas ar eļļas šķīdumu ir efektīvākas par tabletēm. Jāatceras arī, ka D vitamīns lietojams ēšanas laikā kopā ar uzturu, nav pareizi to uzņemt tukšā dūša. Lai izvairītos no D vitamīna pārdozēšanas, uzmanīgi izlasiet ražotāja pievienoto instrukciju un ievērojiet ārsta vai farmaceita
ieteikumus.
***
Par D vitamīna trūkumu var liecināt:
• muskuļu vājināšanās, espēks, rezultātu pasliktināšanās sportā
• biežāki kritieni
• bēdīgs, nomākts garastāvoklis bez pamatota iemesla
• paaugstināts asinsspiediens
• bieža saaukstēšanās
• zobu stāvokļa pasliktināšanās
• miegainība dienā
• biežas kaprīzes, ķildīgums
