Aptauja: Latvijā vīrieši D vitamīnu lieto retāk

© PA Wire/PA Images/Scanpix/Leta

Ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju D vitamīnu nelieto, secināts aptaujā*, un visbiežāk to atzīst vīrieši – 33% vīriešu un 17% sieviešu D vitamīnu nelieto, jo uzskata, ka tas nav nepieciešams.

Lielākā daļa jeb 70% respondentu D vitamīnu lieto, iegādājoties to gan pēc ārsta izrakstītām receptēm, gan farmaceita ieteikumiem, gan pērkot lētāko. Visbiežāk jeb 34% respondentu D vitamīnu iegādājas ar ārsta izrakstītu recepti, savukārt 26%, pērkot D vitamīnu, uzticas farmaceita ieteikumam, kā arī 10% respondentu parasti iegādājas lētāko D vitamīnu.

“Aptauja apliecina, ka arvien vairāk iedzīvotāji apzinās D vitamīna nozīmi un to arī lieto. D vitamīnu dēvē par saules vitamīnu, un mūsu klimatiskajos apstākļos uzņemt organismam nepieciešamo devu dabiskos apstākļos ar sauli visbiežāk nevaram. D vitamīns ir nepieciešams kā zīdaiņiem, tā senioriem. Pirms uzsākt D vitamīna lietošanu, ieteicams veikt analīzes, lai pārbaudītu D vitamīna līmeni asinīs,” saka farmaceits Vadims Brižaņs.

Kā liecina aptauja, D vitamīnu ar ārsta izrakstītu recepti visbiežāk iegādājas iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem, savukārt farmaceita ieteikumam vienlīdz uzticas visus vecuma grupu iedzīvotāji. Jauni cilvēki vecumā līdz 29 gadiem vai vecuma posmā no 40 līdz 49 gadiem biežāk nekā citi norāda, ka izvēlas iegādāties lētāko.

Jo vecāks kļūst, jo vairāk apzinās D vitamīna lietošanas nozīmi un to iegādājas, rāda aptaujas rezultāti, iezīmējot kopsakarību - jo lielāks ir respondenta vecums, jo mazāks šīs grupas īpatsvars D vitamīnu nelieto. 32% vecumā līdz 29 gadiem un tikai 21% vecumā virs 60 gadiem atzīst, ka D vitamīnu nelieto, jo uzskata, ka nevajag.

* “Mēness aptieka” un pētījumu aģentūras “Norstat” augustā veiktajā iedzīvotāju aptaujā piedalījās 1015 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Veselība

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.