Milti un miltu izstrādājumi, piena šokolāde, augļi un dārzeņi šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ievērojami sadārdzinājušies. Būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Šogad jūnija otrajā nedēļā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā būtiski augošas cenas miltiem un to izstrādājumiem, kā arī piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Pagājušajā darba nedēļā visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās samazinājušās degvielas cenas. Vienīgi Viļņā benzīna cena nav mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Gan precēm, gan pakalpojumiem tas palielinājās par 0,2%.
2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem - par 3,1 %.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1,1%, bet pakalpojumiem – par 0,3 %.
Latvijas pasts iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) universālo pasta pakalpojumu tarifu struktūras izmaiņu projektu, kas paredz no līdzšinējiem 240 dažādiem pamata tarifiem pāriet uz vienkāršotu sistēmu, kurā jebkura sūtījuma cenu ietekmētu tikai trīs faktori: sūtījuma svars, ģeogrāfiskā zona, uz kuru sūtījums jānogādā, kā arī tas, vai sūtījums ir ierakstīts vai apdrošināts.
Pārtikas cenu inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2017. gada, sadārdzinoties par 2,4 procentiem gada laikā. Arī nākotnē maciņi turpinās tukšoties straujāk nekā iepriekš, it īpaši, ja būs vēlme dzīvot komfortā.
Inflācijas līmenis Latvijā turpina pakāpeniski samazināties un, tāpat kā februārī, arī martā tas bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā iepriekšējā mēnesī, informē Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece.
Latvijā jārod risinājums medikamentu cenu samazināšanai un konkurences veicināšanai farmācijas tirgū, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Šā gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs. Savukārt nedaudz samazinājušās sviesta cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Lai gan gada sākumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas ir pieaugušas, šā gada turpmākajos mēnešos tām ir tendence saglabāties esošajā līmenī, prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,1%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2018.gada februāri - bija 2,9% līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Sākot ar šodienu, alus, vīns, degvīns, konjaks un citi alkoholiskie dzērieni maksās dārgāk. Alus un vīna pudeles cena kāps par pāris centiem, stiprāka alkohola – par aptuveni 40 centiem uz pudeli. Sadārdzinājumu ir izraisījis akcīzes nodokļa kāpums.
Viena no jaunās veselības ministres Ilzes Viņkeles (AP) prioritātēm būs cīņas ar farmācijas industriju par mazākām medikamentu cenām turpināšana, sacīja ministre.
Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt vēl lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis, pieļāva Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.