No Baltijas valstīm Latvijā ir augstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem, secināts Konkurences padomes (KP) tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs.
KP vadītāja Skaidrīte Ābrama pirmdien žurnālistiem skaidroja, ka KP veiktajā uzraudzībā tika mēģināts salīdzināt 53 medikamentu cenas Baltijas valstīs, taču vairāk nekā 30 medikamentiem nav izdevies iegūt ražotāju cenas.
"Kopumā varējām salīdzināt 18 zāļu cenas Latvijā un Lietuvā un no šīm zālēm 15 medikamentu ražotāju cenas Latvijai bija zemākas vai vienādas ar Lietuvu, taču aptiekās par deviņiem no šiem medikamentiem pircēji maksāja vairāk nekā Lietuvā. Ar Igauniju salīdzinājām 19 medikamentus un 16 no tiem ražotāju cenas Latvijai bija zemākas vai vienādas ar Igauniju. Tomēr 10 no šiem 16 medikamentiem aptiekās Latvijā maksāja dārgāk nekā Igaunijā," stāstīja Ābrama.
KP vadītāja norādīja, ka attiecībā uz kompensējamajiem medikamentiem Latvijā starp Baltijas valstīm ir pārsvarā augstākais aptieku uzcenojums zālēm, kas ražotājiem maksā līdz 25 eiro, piemēram, aptieku uzcenojums zālēm, kas maksā 20 eiro, Latvijā var būt 3,4 eiro, Lietuvā vien eiro, bet Igaunijā - 3,09 eiro. Dārgāku zāļu gadījumā augstāki uzcenojumi var būt gan Lietuvai, gan Igaunijai.
Ābrama norādīja, ka cenu atšķirību starp Baltijas valstīm nosaka dažādie uzcenojuma noteikšanas mehānismi, kas Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos iestrādātu formulu pamatā izpaužas kā procentuāls uzcenojums no bāzes cenas gan lieltirgotavām, gan aptiekām, bet Igaunijā un Lietuvā ir noteikti uzcenojuma griesti. Tāpat cenu atšķirību nosaka pievienotās vērtības nodoklis zālēm, kas Latvijā ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%.
"Nav skaidrs, kurš ir bijis šī "ģeniālā" cenu aprēķināšanas mehānisma autors un kāpēc tāda sistēma ir radīta. Par piecenojumiem runā jau 10 gadus, taču arī tirgus pētījumu varēja veikt jau pirms 10 gadiem. Latvijā šī sistēma ir labvēlīga lieltirgotavām, savukārt aptiekām tā ir mazāk labvēlīga, kas aptiekas nostāda atkarībā no lieltirgotavām," skaidroja Ābrama.
Cenu veidošanas mehānisms kompensējamajiem medikamentiem Latvijā ir nedaudz atšķirīgs, tostarp aptiekām nosakot uzcenojuma griestus. KP saredz iespējamību mehānismu uzlabot, lai samazinātu zāļu cenas un efektivizētu valsts finansējuma izlietošanu.
"Lieltirgotavu uzcenojumu valsts apmaksātajām zālēm Latvijā veido procentuāls palielinājums ražotāju cenai. Zālēm, kuru ražotāju cena ir līdz septiņiem eiro, Latvijā lieltirgotavu uzcenojumi ir zemāki nekā Lietuvā vai Igaunijā, savukārt virs šī sliekšņa tie lielākoties ir augstāki. 20 eiro vērtiem ražotāju zāļu iepakojumiem uzcenojums Latvijā var būt 1,2 eiro, Lietuvā - 0,51 eiro, Igaunijā - 0,6 eiro. Dramatiskāka atšķirība lieltirgotavu uzcenojumos ir zālēm virs 500 eiro, Latvijā veidojot lielāko sadārdzinājumu starp Baltijas valstīm," norādīja KP vadītāja.
Ražotāju cenu grupā līdz 200 eiro uzcenojumi Latvijas aptiekām paredzēti lielāki nekā lieltirgotavām. Zālēm virs 200 eiro aptiekām noteikti uzcenojuma griesti, kamēr lieltirgotavām šāda ierobežojuma nav. Tas, pēc KP minētā, norāda, ka Latvijā uzcenojumu sadalījums lieltirgotavu un aptieku līmenī ir nesamērīgs, palielinot aptieku atkarību no lieltirgotavām.
KP secinājusi, ka kopumā Latvijā kompensējamiem medikamentiem lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi ir augstākie zālēm, kuras aptiekā var nopirkt līdz aptuveni 35 eiro.
"Lai arī zāļu ražotāji Latvijai nosaka zemākās cenas Baltijā, tomēr pircēji šo zemo cenu nesaņem un aptiekās maksā augstāko cenu. Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav noteikti uzcenojuma griesti kā kaimiņiem, tas ir nesamērīgi," sacīja Ābrama.
Viņa piebilda, ka valsts regulācijas mehānisms dod iespēju lieltirgotavām iegūt maksimālu uzcenojumu kompensējamām zālēm.
KP ieskatā valstī būtu jāpārskata zāļu cenu veidošanas mehānismu, un to varēja izdarīt jau sen. Kā vienu no risinājumiem KP rosina ieviest fiksētu maksu par katru pārdotu iepakojumu. Tāpat ar uzcenojuma sadalījumu būtu jāmazina aptieku atkarība no lieltirgotavām.
"Iespējams, ka varētu paredzēt arī pacienta līdzmaksājuma maksimālo apmēru. Pārskatot uzcenojumu, īpaši būtu jāņem vērā cenu segmentu līdz 50 eiro, jo tās ir biežāk pirktākās zāles. Tāpat būtu nepieciešams ieviest vienotu cenu veidošanas mehānismu kompensējamām un nekompensējamām zālēm, kā arī ierobežot atlaižu piešķiršanas sistēmu," piebilda Ābrama.
Viņa arī pieļāva, ka atsevišķos gadījumos būtu jādomā, kā izslēgt lieltirgotavu posmu un aptiekas zāles varētu pirkt tieši no ražotāja.
KP padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece piebilda, ka valsts daudz resursu ieguldījusi, nospiežot uz leju ražotāju cenu, bet nav veltīta pietiekama uzmanība gala cenai patērētājam.
Dzērviniece sacīja, ka līdz šim valsts vairāk bijusi ieinteresēta savā maciņā nevis patērētāja maciņā.
"Pārskatot cenu veidošanas mehānismu, iespējams, ka ne visas aptiekas būs rentablas. Tomēr KP cer, ka valsts šo situāciju atrisinās, varbūt aptieku un lieltirgotavu peļņa samazināsies, bet pircēji par zālēm maksās mazāk," sacīja Dzērviniece.