Patēriņa cenas jūlijā Latvijā saruka par 1%; gada inflācija samazinājās līdz 2,9%

© Vladislavs Proškins/F64

 Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas samazinājās par 1%, bet gada inflācija - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju - bija 2,9% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieauga par 3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2019.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, precēm cenas samazinājās par 1,5%, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju precēm cenas pieauga par 2,9%, bet pakalpojumiem - par 2,8%.

Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām 2019.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,1%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-9,4%). Cenas samazinājās sieram un biezpienam (-4,9%), kafijai (-1,3%), žāvētiem augļiem un riekstiem (-4%), cūkgaļai (-0,9%), kā arī atspirdzinošajiem dzērieniem (-3,9%). Savukārt dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,3%), svaigi augļi (+2,5%) un makaronu izstrādājumi (+3,3%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis jūlijā palielinājās par 0,4%. Sadārdzinājās vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni, savukārt lētāks bija alus. Tabakas izstrādājumiem cenu līmenis pieauga vidēji par 0,5%.

Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 9,7%, bet apģērbiem - par 8,3%.

Ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi jūlijā salīdzinājumā ar jūniju kļuva lētāki vidēji par 1%, ko galvenokārt ietekmēja dabasgāzes tarifu samazinājums no 1.jūlija. Savukārt palielinājās mājokļa īres maksa.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu bija degvielai (2,2%), tostarp dīzeļdegvielai - par 2,6%, benzīnam - par 1,9% un auto gāzei - par 0,3%. Cenas samazinājās arī pasažieru aviopārvadājumiem (-1,5%).

Atpūtas un kultūras grupā cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu bija kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem (+3,1%). Cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem. Savukārt lētāki bija ziedi.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 1%, ko galvenokārt, akciju ietekmē, noteica cenu kritums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019.gada jūlijā, salīdzinot ar 2018.gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+16,8%). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+14,5%), konditorejas izstrādājumiem (+3,5%) un makaronu izstrādājumiem (+5,8%). Dārgāka bija cūkgaļa (+11,2%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,1%), gaļas izstrādājumi (+9,1%), olas (+5,8%), šokolāde (+5,4%), jogurts (+4,7%), piena produkti (+1,6%), kā arī augļu un dārzeņu sulas (+4,4%). Savukārt lētāka bija kafija (-4,7%), mājputnu gaļa (-2%), kā arī siers un biezpiens (-1,9%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 5,6%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 5,7%, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 5,6%.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,7%. Dārgāka kļuva elektroenerģija, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa, cietais kurināmais, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam. Savukārt lētāka bija dabasgāze (-9,4%).

Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,1%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas gada laikā pieauga par 4,8%. Ēdināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 4,7%. Savukārt viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 7,6%.

Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, apaviem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās degvielai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais