Nopietni jāvērtē, kā akcīzes nodokļa palielināšana degvielai ietekmēs izmaksu palielināšanos dažādos uzņēmējdarbības sektoros un valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī, norādīja degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs.
Viņš pauda, ka esošais projekts par akcīzes likmju pieaugumu paredz, ka benzīna cena no 2020.gada nodokļa ietekmē palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielas cena - par 4,2 centiem litrā, bet degvielas cena, kura paredzēta lauksaimniecības transportam, pieaugs par 0,6 centiem litrā. Vienlaikus autogāzes cena palielināsies par 4,1 centu kilogramā.
Pēc "Virši-A" aprēķiniem, tādējādi gadā privātpersonas un juridiskās personas, kas ikdienā iegādājas benzīnu, papildu valsts budžetā iemaksās septiņus miljonus eiro, bet, ņemot vērā, ka dīzeļdegviela veido 73% no kopējā tirgus apmēra jeb nedaudz vairāk kā miljardu litru, akcīzes nodokļa palielināšana iedzīvotājiem un komerctransportam izmaksās papildu 45 miljonus eiro. Tajā pašā laikā lauksaimnieki uz nodokļa rēķina valsts budžetā papildus iemaksās apmēram miljonu eiro gadā, bet par autogāzi - papildu divus miljonus eiro.
"Degvielas cenu pieaugums, palielinoties akcīzes nodoklim, būtiski ietekmēs dažādus uzņēmējdarbības sektorus, tāpēc būtu rūpīgi jāizvērtē, vai no tā necietīs Latvijas uzņēmēju kopējā konkurētspēja un ienākumi valsts budžetā no citām pozīcijām," pauda Andrianovs.
Viņš norādīja, ka papildu ienākumi valsts budžetā tiek iegūti arī no starptautiskajiem tranzīta pārvadājumiem - ārvalstu pārvadājumu uzņēmumi seko līdzi degvielas cenām dažādos reģionos un plāno degvielas uzpildes smagajām kravas automašīnām, balstoties uz tām, piemēram, kad Igaunijā palielināja akcīzes nodokli degvielai 2016.gadā, šīs valsts tranzīta uzņēmumi uzpildes pārvirzīja uz Latviju un Lietuvu.
"Pērn Latvijā, palielinot akcīzes nodokli tikai par trim centiem, novērots, ka Igaunijas pārvadājumu uzņēmumi strauji aizmigrēja no Latvijas uz Lietuvu. No 2020.gada degviela uz akcīzes rēķina Latvijā būs par septiņiem centiem dārgāka nekā Lietuvā un Polijā, kas būtībā nozīmē to, ka ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas tranzīta uzņēmumi dos priekšroku šīm valstīm, un degvielas uzpildes Latvijā vairs nebūs interesantas starptautiskā līmenī. Turklāt tik būtiska likmes atšķirība sekmēs "degvielas tūrisma" attīstību Lietuvas virzienā. Piemēri nav tālu jāmeklē - šobrīd notiek ne tikai "alkohola tūrisms" uz Latviju, bet arī, paaugstinot likmes akcīzes nodoklim degvielai, veicināsim Latvijas iedzīvotāju "degvielas tūrismu" Lietuvas virzienā," teica Andrianovs.
Pēc viņa minētā, Igaunijas pieredze arī rāda, ka akcīzes kāpuma dēļ Igaunijā dīzeļdegvielas realizācijas apmēri samazinājās par apmēram 12%un, ja arī Latvija zaudēs 12%, tie būs 53 miljoni eiro. "Faktiski, palielinot akcīzes nodokli, kopējie akcīzes ieņēmumi budžetā paliks iepriekšējā līmenī, bet rezultātā visi par degvielu maksāsim dārgāk," teica "Virši-A" Pārdošanas daļas vadītājs.
Jau vēstīts, ka "Virši-A" pērn strādāja ar 180,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 22,1% un bija 3,796 miljoni eiro.