Pārtikas cenu kāpums arvien vairāk sāk ietekmēt inflāciju Latvijā, norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Patēriņa cenas šā gada augustā palielinājās par 3,2% gada izteiksmē, tādējādi inflācijas līmenis nedaudz ir palielinājies pret šā gada jūliju, kad gada inflācija veidoja 2,9%. FM vērtējumā, cenu kāpums augustā kopumā atbilst vidējai inflācijai kopš gada sākuma, jo šā gada astoņos mēnešos patēriņa cenas bija par 3,1% augstākas nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Nelielu patēriņa cenu paātrinājumu salīdzinājumā ar jūliju galvenokārt noteica siltumenerģijas tarifu un pārtikas cenu kāpums. Savukārt pārējo preču un pakalpojumu cenu izmaiņas atbilst iepriekšējo mēnešu dinamikai.
FM atzina, ka lielāko paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu augustā noteica pārtikas produktu cenu kāpums. Lai arī pārtikas cenu kāpums 5,2% apmērā gada griezumā nav lielākais starp precēm un pakalpojumiem, taču, ņemot vērā, ka pārtikas preces mājsaimniecību patēriņa grozā veido ievērojamu īpatsvaru jeb 20,9%, tas arī noteica būtisko ieguldījumu patēriņa cenu pieaugumā. Kopumā pārtikas cenu izmaiņas izskaidro 1,1 procentpunktus no gada inflācijas augustā.
Cenu kāpums fiksēts lielākai daļai pārtikas produktu. Noteicošo ietekmi nodrošināja cenu kāpums maizei un graudaugiem - kāpums par 8,5% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu, svaigiem dārzeņiem - 37,7% un kartupeļiem - 29,5%, kā arī cūkgaļai - 12,1%.
"Pašreiz šo pārtikas produktu cenu palielinājumu galvenokārt ietekmē ārējie faktori jeb ierobežotais piedāvājums pasaules tirgos. Nelabvēlīgie laika apstākļi gan pērnā gada vasarā, gan arī šovasar vairākās Eiropas valstīs negatīvi ietekmēja graudaugu un dārzeņu ražas apjomu un piedāvājumu tirgū, tādējādi paaugstinot to cenas," skaidroja ministrijā.
Savukārt cūkgaļas cenu pasaulē ietekmē cūkgaļas deficīts Ķīnā, kura ir gan lielākais pasaules tirgus cūkgaļas ražotājs, gan patērētājs. FM piebilda, ka cūkgaļas deficīts Ķīnā lielā mērā saistīts gan ar ASV un Ķīnas tirdzniecības karu, kā rezultātā Ķīna noteica ievedmuitu cūkgaļas importam no ASV, gan ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Ķīnā.
"Tā kā Ķīnas iekšējā tirgū cūkgaļas cena turpina palielināties, sagaidāms, ka tā turpinās ietekmēt cenas arī pārējos pasaules reģionos, tostarp arī Latvijā. Kopumā jāsecina, ka pārtikas cenas aug praktiski visās Eiropas Savienības (ES) valstīs un ir viens no galvenajiem patēriņa cenas paaugstinošiem faktoriem," atzina FM.
Augustā būtisks cenu pieaugums Latvijā fiksēts arī ar mājokļa uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem. Piemēram, atkritumu savākšana bija par 15,9% dārgāka, nekā pērnā gada augustā. To sākot ar šā gada 1.janvāri ietekmē palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Savukārt elektroenerģijas pakalpojumu cena palielinājās par 10,4%.
Ministrijā norādīja, ka samērā spēcīgu pieaugumu ietekmēja tas fakts, ka 2018.gadā elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā ievērojami palielinājās - par 44% pret iepriekšējo gadu, un tas, ka pērnā gada nogalē lielākajai daļai mājsaimniecību tika noslēgti jauni līgumi par elektroenerģijas piegādi 2019.gadam, kuros bija ņemts vērā elektroenerģijas cenu kāpums biržā.
Līdz ar to elektroenerģijas cena šogad pieaug un kopš gada sākuma vidēji tā palielinājās par 8,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Par 3,4% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu sadārdzinājās siltumenerģijas cena. To ietekmēja augstāki AS "Rīgas Siltums" tarifi, kas stājas spēkā šā gada augustā.
Citi patēriņa cenas paaugstinošie faktori galvenokārt ir saistīti ar pakalpojumu cenu pieaugumu. Piemēram, restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas palielinājās par 4,5%. Atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas palielinājās par 3,5%, bet veselības un telekomunikāciju pakalpojumu cenas pieauga attiecīgi par 1,7% un 2,1%. Cenu kāpumu augstākminētajos pakalpojumos lielā mērā nosaka gan augošā darba samaksa šajās nozares, gan arī administratīvo pakalpojumu cenu pieaugums.
FM arī informēja, ka patēriņa cenas Latvijā šā gada astoņos mēnešos vidēji palielinājās par 3,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kas pašreiz ir trešais augstākais rādītājs ES. Vēl lielāka inflācija ir tikai Ungārijā un Rumānijā, kur pārtikas cenu kāpums ir vēl straujāks nekā Latvijā.
Savukārt inflācijas līmenis ES vidēji šā gada septiņos mēnešos bija 1,6%. Tajā pašā laikā ministrijā atzīmēja, ka darba samaksas kāpums Latvijā ir ievērojami straujāks nekā vidēji ES. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī darba samaksa ES vidēji palielinājusies vien par 2,6% gadā griezumā, kamēr Latvijā pieaugums bija ievērojami straujāks - 7,8%. Līdzvērtīgs darba samaksas kāpums Latvijā saglabājies arī otrajā ceturksnī. Tādējādi, lai arī cenu pieaugums Latvijā pašreiz ir samērā straujš, augošie iedzīvotāju ienākumi ļauj uzlabot pirktspēju un kāpināt patēriņu. FM prognozēja, ka privātais patēriņš šogad būs viens no galvenajiem ekonomikas virzītājspēkiem.
Patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājies par 0,2%. Ministrijā norādīja, ka tradicionāli augustā vērojams sezonāls patēriņa cenu kritums mēneša griezumā, ko galvenokārt ietekmē dārzeņu cenu samazinājums un apavu vasaras kolekciju izpārdošana.
"Nebija izņēmuma arī šoreiz un šo preču cenas tiešām bija attiecīgi par 8,9% un 3,4% zemākas nekā jūlijā. Taču tas nebija pietiekoši, lai kompensētu būtisko siltumenerģijas tarifa pieaugumu par 6,4% un komplekso atpūtas pakalpojumu sadārdzinājumu par 11% salīdzinājumā ar jūliju. Kopumā augustā preču cenas bija par 0,1% augstākas, bet pakalpojumi vidēji sadārdzinājās par 0,4% salīdzinājumā ar jūliju," pauda FM.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,2%, bet gada inflācija - šogad augustā salīdzinājumā ar 2018.gada augustu - sasniedza 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieauga par 3%.
