Pētījums: Latvijā ir pircējiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijā

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Salīdzinot apmēram 20 Baltijā biežāk pirktos medikamentus, KP konstatējusi, ka vairumā gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām bija noteikuši lētāku zāļu cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas neatspoguļojās gala cenā. Ražotāji apmēram 80% no šīm zālēm Latvijā bija noteikuši zemāku cenu nekā Lietuvā un Igaunijā, bet tikai apmēram 40% no tām patērētāji iegādājās lētāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.

KP uzraudzībā detalizēti vērtēja atšķirības Baltijas valstu zāļu cenu veidošanas mehānismos un to ietekmi uz gala cenu kompensējamiem un nekompensējamiem medikamentiem. Salīdzinot zāļu cenu regulējumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, KP konstatējusi, ka iedzīvotājiem nelabvēlīgākais cenu veidošanas mehānisms ir Latvijā.

Latvijā cenu veidošanas mehānisms paredz, ka, pieaugot ražotāju cenai, uzcenojums lieltirgotavām un aptiekām procentuāli samazinās, tomēr naudas izteiksmē palielinās.

Dati liecina, ka Latvijā patērētāji visbiežāk iegādājas kompensējamās un nekompensējamās zāles, kas maksā līdz 50 eiro, tostarp, piemēram, maksimālais lieltirgotavu uzcenojums zāļu iepakojumiem, kam ražotāji noteikuši cenu 20 eiro, Latvijā var būt 2,84 eiro, kamēr Lietuvā viens eiro, bet Igaunijā - 0,6 eiro. Turpinot pieaugt ražotāju cenai, palielinās atšķirība starp lieltirgotavu uzcenojumiem Latvijā un kaimiņvalstīs.

Aprēķini arī norāda uz iespējamību, ka Latvijas zāļu cenu veidošanas mehānisms lieltirgotavām ir īpaši labvēlīgs, jo dod iespēju noteikt salīdzinoši augstus maksimālos uzcenojumus.

Līdzīgi secinājumi ir par aptieku uzcenojumiem Latvijā, piemēram, Latvijā aptieku uzcenojums ražotāju zāļu iepakojumam 20 eiro apmērā var sasniegt 4,92 eiro, kamēr Lietuvā - 3,57 eiro, bet Igaunijā - 3,09 eiro. Pieaugot ražotāju cenai, procentuāli palielinās Latvijas aptieku uzcenojums, bet Lietuvas un Igaunijas nekompensējamajām zālēm aptieku uzcenojumi kļūst nemainīgi pie noteikta iepirkuma cenas sliekšņa.

"Kopumā salīdzinot lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus Baltijā, Latvijā augstākais uzcenojums nav tikai lētākajām zālēm, kas aptiekās maksā līdz 3,5 eiro. Pieaugot cenai, Latvijā palielinās kopējā uzcenojuma atšķirība. Šādā uzcenojumu sistēmā kā jutīgākais zāļu segments ir nekompensējamās bezrecepšu zāles, jo lieltirgotavām un ražotājiem ir plaša rīcības brīvība, vienlaikus pastāvot vertikālajai integrācijai un nepietiekamai farmaceitu neatkarībai," atzina konkurences uzraugs.

KP norādīja, ka Baltijas tirgi ir salīdzinoši līdzīgi un zāļu cenām nevajadzētu būtiski atšķirties. KP uzskata, ka nepieciešams pārskatīt zāļu cenu veidošanas mehānismu, izanalizējot, pie kuriem līmeņiem un kādu iemeslu dēļ sistēma pieļauj iespējamo pārmaksu.

KP aicina izvērtēt iespēju lieltirgotavām un aptiekām ieviest fiksētu maksu par katru pārdoto zāļu iepakojumu, kā arī paredzēt tādu uzcenojumu sadalījumu, kas mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavām. Tāpat KP sagatavojusi vairākus citus priekšlikumus, tostarp rosinājumu vienādot cenas veidošanas mehānismu gan kompensējamām, gan nekompensējamām zālēm.