Saeima šodien noraidīja opozīcijas frakciju deputātu sagatavotos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredzēja noteikt, ka nākamā gada valsts budžets Saeimā ir jāiesniedz līdz 1.septembrim.
Kopumā 144 uzņēmumi un privātpersonas, kuru parādi budžetam pārsniedz 300 000 latu, 1. aprīlī valsts budžetam bija palikuši parādā 105,89 miljonus latu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā datubāzē pieejamā informācija.
Nākamā gada budžets, iespējams, būs jāsamazina nevis par 500 miljoniem latu kā minēts iepriekš, bet, iespējams par uz pusi mazāku summu. Tā šorīt medijiem klāstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Tāpat premjers uzsvēra, ka pensijas nākamajā gadā samazinātas netiks.
Ar nožēlu jāsecina, ka valdība nav spējīga rīkoties un domāt ilgtermiņā, un maksimālais, ko pašreizējā un arī iepriekšējās valdības ir spējušas, - domāt viena gada budžeta griezumā, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina AS "Trasta komercbankas" valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze.
Ja kāds iedomājas, ka sociālajā jomā būtu iespējami vēl kādi grandiozi samazinājumi, tad viņš vienkārši nesaprot, kāda ir situācija, Neatkarīgajai atzīst Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Galvenās prioritātes 2011. gada budžeta projektā, ko Komisija pieņēma 27. aprīlī, ir ekonomikas atveseļošana, investīcijas Eiropas jauniešos un rītdienas infrastruktūrās. No 142,6 miljardiem eiro aptuveni 64,4 miljardi eiro ir novirzīti pasākumiem ekonomikas atveseļošanai. Stratēģijas "Eiropa 2020" galvenajām iniciatīvām piešķirtais finansējums ir aptuveni 57,9 miljardi eiro (aptuveni 40 % no budžeta).
Pagājušajā gadā Grieķijas budžeta deficīts bija krietni lielāks, nekā gaidīts, un pastāv iespēja, ka šogad situācija vēl vairāk pasliktināsies. Tā teikts Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat ziņojumā.
Latvijas Banka no pagājušajā gadā gūtās peļņas 74,393 miljonu latu apmērā 48,4 miljonus latu ieskaitīs valsts budžetā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Finanšu ministrs Einars Repše (JL) šodien informējis Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) par iespējamiem valsts budžeta deficīta pieauguma riskiem un nepieciešamību ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu.
Šodien Alojas novadā notiks novada domes sēde, kurā tiks lemts par datumu, kad novadā sāksies publiskā apspriešana par Staiceles atdalīšanos no Alojas novada.
Pagājusī nedēļa beidzās ar paziņojumu, ka valsts 2009. gada budžeta izpildes pārskaitīšanas rezultātā budžeta deficīts iznācis 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nepārsniedz kreditoru atļautos 10%.
Šā gada pirmajā ceturksnī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes veikto pasākumu rezultātā kopumā iemaksai valsts budžetā aprēķināti 23,3 miljoni latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja VID Komunikācijas daļā.
Eiropas Komisijas sniegtā informācija par Latvijas valsts kopbudžeta deficīta līmeni 2009.gadā, rēķinot pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas, liecina, ka deficīts pērn bijis 1,19 miljardi latu, kas ir 8,98% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir mazāk nekā Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības.
Latvija ir ne vien tuvu, bet dažās vietās jau pāri "sarkanajai līnijai", kā finanšu ministrs Einars Repše apzīmē Latvijas kreditoru atļauto valsts budžeta deficīta maksimumu.
Veicot šā gada budžeta grozījumus, Rīgas pašvaldība plāno palielināt budžeta deficītu par astoņiem miljoniem latu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā.
Latvija savos tēriņos šobrīd tuvojas pieļaujamā budžeta deficīta robežām, šodien vadības sēdē debatēs par kārtējā finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sacīja finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Šā gada divos mēnešos nodokļu ieņēmumi bijuši 260,2 miljoni latu. Tas ir par 76,3 miljoniem latu jeb 22,7% mazāk nekā 2009. gada attiecīgā periodā, liecina
Finanšu ministrijas jaunākais makroekonomikas un budžeta apskats.
Šā gada divos mēnešos nodokļu ieņēmumi bijuši 260,2 miljoni latu, kas ir par 76,3 miljoniem latu jeb 22,7% mazāk nekā 2009.gada attiecīgā periodā, liecina Finanšu ministrijas jaunākais makroekonomikas un budžeta apskats.
Gada pirmajos trīs mēnešos valsts pamatbudžeta un speciālā budžetā izdevumi pārsnieguši ieņēmumus un valsts budžeta deficīts bijis 181,4 miljoni latu, liecina Valsts kases operatīvie dati par valsts budžeta izpildi.
Veselības nozares pārstāvjiem šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē neizdevās gūt valdības pārstāvju atbalstu ierosinājumiem par finansējuma palielināšanu nozarei nākamā gada valsts budžetā.