Nākamā gada budžetā būs nepieciešams veikt konsolidāciju 430 miljonu latu apmērā, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" sacīja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Iepriekš bankas aprēķins bijis aptuveni 440 miljoni latu, bet šobrīd tie ir 430 miljoni latu, jo ekonomika attīstās labāk, un, iespējams, nākotnē arī ienākumi valsts budžetā varētu būt labāki, sacīja Rimšēvičs.
Latvijas Banka jau laikus aicinājusi valdību domāt par 2011.gada budžetu, lai laiks līdz vēlēšanām netiktu izniekots un sabiedrībā notiktu diskusija, kas jāmaina, lai Latvija nākotnē dzīvotu par saviem līdzekļiem un valsts neaudzētu parādu, ko "droši vien mūsu bērnu bērni vēl nevarēs atmaksāt", teica bankas vadītājs.
Sarēķinot ienākumus un izdevumus, nākamgad budžetā veidojoties 1,2 miljardu latu iztrūkums. Starpība starp 1,2 miljardiem un 770 miljoniem latu ir tā, par ko Latvijai nākamajā gadā jāsamazina šie izdevumi, jo atļautais budžeta deficīts ir 6%, skaidroja centrālās bankas vadītājs.
Latvijas Banka būtu sarūgtināta, ja tiktu paziņots par mazāku samazinājumu, nekā tās aplēstais, jo tā būtu "problēmu atlikšana uz nākotni", jo tad samazinājumus nāksies veikt pēdējā brīdī un tas neko labu nenesot, atzīmēja Rimšēvičs.
Viņš akcentēja, ka centrālā banka vēlētos, lai katrai partijai un politiskajam spēkam ir savs saprotams budžeta piedāvājums. Banka nevēlētos, lai "ar mūsu rokām palīdz uzlikt budžetu, kas nav līdz galam izstrādāts". Būtu nepieciešams apzināt visu partiju konkrētos priekšlikumus, kur viņi redz šo samazinājumu, jo pēc vēlēšanām un jaunas valdības izveidošanas var nepietikt laika, lai izstrādātu kvalitatīvu budžetu.
Šobrīd gan diskusija neesot tik daudz par budžetu, bet tas tiek izmantots politiskajā cīņā, lai partijas viena otru parādītu kā nekompetentas. Politiķiem šajā grūtajā laikā būtu jāpanāk viens redzējums par budžetu, atzīmēja Rimšēvičs.
Pēc viņa domām, nav pieņemama tāda situācija, ka paredzamie samazinājumi "tiek turēti noslēpumā" un atklāti pēc vēlēšanām, jo sabiedrība šobrīd esot gatava dzirdēt par to, cik grūti būs un kādus samazinājumus tai jāgaida.
Centrālās bankas vadītājs gan norādīja, ka nav pilnībā iepazinies ar pašreizējo strukturālo reformu grafikiem, bet ir pilnīgi skaidrs, ka 430 miljonus latu nevar samazināt, katrai ministrijai "nogriežot par 5%".
Viņa ieskatā, nepieciešams rūpīgi pārskatīt, kā līdz šim ir finansēta izglītības un veselības sistēma, vai tās ir efektīvas, vai tās varbūt iespējams uzlabot, panākot kādus ietaupījumus.