VID tomēr pieļauj algu maksāšanu nestrādājošiem darbiniekiem; sāk dienesta pārbaudi

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis "pārbaudi par iespējamo darbinieku negodprātīgo rīcību, nepildot darba uzdevumus, kā arī par šo darbinieku tiešo vadītāju iespējamo nolaidību, nekontrolējot darbinieku pienākumu izpildi".

Lai gan VID vēl dienas pirmajā pusē paziņoja, ka tajā nav darbinieku, kas atrastos darba vietās bez noteiktiem darba pienākumiem, tomēr nolemts uzsākt dienesta pārbaudi, ziņu aģentūru LETA informē VID.

Jau rakstīts, ka raidījums "Nekā personīga" 23.maijā vēstīja, ka VID reorganizācija norisinoties formāli un atsevišķu iestāžu darbinieki nepildot savus tiešos pienākumus, bet algu saņemot.

VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga aģentūrai LETA sacīja, ka VID nevar būt tāda situācija, ka darbiniekam nav amata pienākumu un viņš saņem atalgojumu, jo struktūrvienības vadītājam ir pienākums darbiniekam uzdot pildīt citus pienākumus.

Grīnberga uzsvēra, ka patlaban VID tiekot veidota pārbaudes komisija, lai skaidrotu situāciju.

Šodien ar VID vadītāju Neliju Jezdakovu esošo situāciju VID pārrunājis arī finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš uzdevis Jezdakovai sniegt paskaidrojumus, kādēļ Vidzemes nodokļu un muitas administrācijas vadītājs Uģis Muskovs darba laikā bija ārpus savas darba vietas, aģentūru LETA informēja Repšes preses pārstāvis Aleksis Jarockis.

"Administrācijas vadītājs ir vistiešākā veidā atbildīgs par savu padoto darbinieku kontroli un viņu pienākumu pildīšanas kvalitāti. Ir nepieņemams, ka VID ierēdņi nepilda savus tiešos pienākumus, bet algu turpina saņemt, savukārt viņu tiešā vadība reģionos to nekontrolē," norādīja Repše.

Jezdakovai arī uzdots noskaidrot situāciju VID reģionālajās iestādēs.

Tāpat tikšanās laikā ministrs aicinājis Jezdakovu nodrošināt pilnvērtīgu komunikāciju ar mediju pārstāvjiem, skaidrojot visas nianses, kas saistītas ar VID reorganizācijas procesu.

VID Komunikācijas nodaļā aģentūru LETA informēja, ka VID nav darbinieku, kuri atrodas darba vietās bez noteiktiem darba pienākumiem, un pat tad, ja darbinieks neveic tieši tos uzdevumus, uz kuriem norāda viņa amata nosaukums, viņš darba uzdevumus veic atbilstoši VID uzdevumiem, struktūrvienību reglamentiem un vadītāju norādījumiem.

Reorganizācijas gaitā VID ir atlikusi tikai dažu funkciju centralizēšanas procesa pabeigšana un reorganizāciju plānots pabeigt līdz 1.jūlijam. Reģionālajām nodokļu administrācijām lietvedībā esošo lietu nodošanas termiņš ir 1.oktobris.

Patlaban ir likvidēta Rīgas muitas administrācija, jo ir pabeigta muitas bloka reorganizācija. Pārējās - Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales - nodokļu un muitas administrācijas un Rīgas nodokļu administrācija turpina darbu, jo vēl ir jāpabeidz nodokļu bloka reorganizācija.

Kopumā no 5074 faktiski strādājošajiem darbiniekiem uz 2009.gada 1.janvāri šī gada 1.maijā palikuši 4310, taču nav korekti apgalvot, ka darbinieku skaita samazinājums ir balstīts vienīgi uz atlaišanu. Ir gadījumi, kad personas nav piekritušas pārcelšanai citos amatos vai pārtraukuši darba attiecības ar VID personīgu apsvērumu dēļ, norāda VID.

Reorganizācijas laikā tika rīkoti iekšējie konkursi, uz kuriem varēja pieteikties visi VID darbinieki. Bija arī gadījumi, kad darbinieki, uzvarot konkursos, nokļuva augstāk apmaksātos amatos, piemēram, no galvenajiem speciālistiem kļuva par nodaļu vadītājiem, skaidro VID

VID atzīmē, ka ierēdnis ir valstij īpaši pakļauta persona, un viņam var tik uzdoti arī citi pienākumi, ne tikai tie, uz kuriem tieši norāda viņa amata apraksts.

VID skaidro, ka normatīvais regulējums paredz atšķirīgu pieeju darbinieku un ierēdņu atbrīvošanā no amata - darbiniekam mēnesi iepriekš tiek nosūtīts uzteikums, un pēc norādītā termiņa beigšanās darbinieks tiek atbrīvots.

Savukārt lēmums par ierēdņa atbrīvošanu ir administratīvais akts, pirms kura izdošanas ir jādod iespēja adresātam izteikt viedokli, tātad ierēdni jābrīdina par plānoto atbrīvošanu, pēc lēmuma pieņemšanas tas stājas spēkā ar brīdi, kad kļuvis zināms adresātam, ka arī nav izpildāms, kamēr nav beidzies apstrīdēšanas termiņš.

Minēto iemeslu dēļ mēdz būt gadījumi, kad nav iespējams precīzi samērot brīdi, kad jaunizveidotā struktūrvienība ir pilnībā pārņēmusi lietas, ar konkrētu ierēdņu atbrīvošanas brīdi.

Svarīgākais