Nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas darbi norit atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam 2011.gada budžeta gatavošanas grafikam, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Šobrīd ir sagatavotas indikatīvās makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, veikta bāzes izdevumu aprēķināšana, kā arī uzsākta vispārēja valsts funkciju izvērtēšana.
Paralēli norit darbs arī pie nodokļu politikas pamatnostādnēm un pasākumu plāna ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas konkurences nodrošināšanai, informē FM.
Detalizētu FM sagatavotu informāciju par 2011.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas gaitu un par 2011.gada valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī ar nodokļiem saistītiem jautājumiem šodien apstiprināja valdība.
FM norāda, ka tā ir sagatavojusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija prognozes, kas ir saskaņotas ekspertu līmenī Latvijā, taču par tām vēl notiek sarunas un nav panākta gala vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem - Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju.
Prognozes var vēl tikt precizētas, ņemot vērā aktuālākos datus.
FM bāzes scenārijs paredz, ka 2010.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās piedzīvos samazinājumu par 3,5%, 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā - par 4%, bet 2013.gadā - par 3,9%, kas, pēc FM aprēķiniem, ir Latvijas ekonomikas potenciālās izaugsmes aptuvenais novērtējums. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011.-2013.gadam līdz 18. jūnijam ir jāizskata Reformu vadības grupā.
Ministrijas savus budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012. gadam ievadīja Valsts kancelejas izveidotajā datubāzē sadalījumā pa definētajām funkcijām, lai, pamatojoties uz tiem, varētu veikt funkciju izvērtēšanu.
Saskaņā ar šo informāciju 2011.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar 2010.gadu palielināti par 222,2 miljoniem latu, tajā skaitā par 91,8 miljoniem latu valsts pamatfunkciju īstenošanai un par 130,5 miljoniem latu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.
Lielākie palielinājumi ir Aizsardzības ministrijai valsts budžeta investīcijām un ilgtermiņa līgumu izpildei nacionālajiem bruņotajiem spēkiem 17,8 miljoni latu, Kultūras ministrijai valsts budžeta investīcijām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 13,5 miljoni latu, Finanšu ministrijai iemaksām Eiropas Kopienas budžetā 5,5 miljoni latu, Vides ministrijai Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam 30,8 miljoni latu, Veselības ministrijai Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai 6,1 miljoni latu, tiesnešu un prokuroru atalgojumam saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu14 miljoni latu, izdienas pensiju izmaksai pilnā apmērā 6 miljoni latu.
Nākamais posms ir funkciju izvērtēšana, kas būs pamats 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, kā arī ilgtspējīgu strukturālu izmaiņu un vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai. No 1.jūnija Funkciju izvērtēšanas vadības grupa uzsāk darbu pie valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas pirmā posma, kurā tiks uzklausīta ministriju un centrālās pārvaldes iestāžu sniegtā informācija par to īstenotajām funkcijām un finansējuma samazinājuma iespējām.
Pēc informācijas apkopošanas līdz jūlija vidum tiks sagatavots sākotnējais ziņojums, lai uzsāktu otro posmu - detalizētu funkciju revīziju un optimizācijas priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņēmējiem, informē FM.
Tāpat turpinās darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas plāna.
FM darbojas darba grupa ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai. Tāpat turpinās darbs arī pie priekšlikumu izstrādes nodokļu politikas ilgtermiņa reformām izstrādāšanas, kas ir jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 1.jūlijam.
FM ir sagatavojusi Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektu, par kuru šobrīd notiek diskusija publiskajā telpā, ar sociālajiem partneriem, kā arī starptautiskajiem aizdevējiem.
Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektā kā galvenie mērķi ir izvirzīti nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā, kas nepieciešami tālākai budžeta konsolidācijai un Māstrihtas kritēriju izpildei, veicināt ekonomikas konkurētspēju, palielinot tirgojamu nozaru īpatsvaru, kā arī veicināt produktivitāti un inovācijas un, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.