Rimšēvičs: EK nāksies ieviest ES dalībvalstu budžetu caurskatīšanas mehānismus
Ņemot vērā līdzšinējo Māstrihtas kritēriju ievērošanu, Eiropas Komisijai (EK) neatliks nekas cits, kā ieviest Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetu caurskatīšanas mehānismus, šodien preses konferencē norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Vērtējot EK priekšlikumu, kas paredz ES dalībvalstīm iesniegt savus budžetus izskatīšanai Briselē, pirms tie tiek nodoti valstu parlamentos, Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka šis ir solis ceļā uz vienu ES finanšu ministru, kas uzņemtos soģa lomu.
"Šis ir mēģinājums redzēt, kas patiesībā ir dalībvalstu budžetos, lai nebūtu tādas situācijas, kā ar Grieķiju," sacīja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents gan atteicās komentēt, vai Latvijai šāds priekšlikums būtu jāatbalsta, norādot, ka viņš nav persona, kurš pauž valsts nostāju.
Kā ziņots, aģentūrai LETA sabiedriskās politikas centra "Providus" Eiropas politikas pētniece Dace Akule prognozēja, ka par EK priekšlikumu ir gaidāmas karstas debates dalībvalstu vidū.
"Skaidrs, ka debates būs karstas - cīņa būs par kompromisu starp lielāku EK kontroli pār suverēnām dalībvalstīm un sapratni, ka eirozonas problēmas var atrisināt, vienīgi ciešāk sadarbojoties un nodrošinot lielāku uzticību ES valstu vidū," norādīja eksperte.
Jau ziņots, ka EK trešdien, 12.maijā, prezentēja plānu, kurā paredzēts Eiropas valstīm iesniegt to budžetus izskatīšanai Briselē, pirms tie tiek nodoti valstu parlamentos. "Agrīna fiskālo politiku pārbaude palīdzētu veidot kopīgu ES un eirozonas fiskālo nostāju," norādīja EK.
ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns pavēstīja, ka plāns attiecas uz visu ES, taču šis konkrētais ierosinājums gan vairāk paredzēts eirozonas valstīm. Arī komisāra preses pārstāvis apstiprināja, ka šis plāns tiktu īstenots visās 27 ES dalībvalstīs.
Šis ierosinājums paredzēts kā daļa no pasākumu kopuma, lai izveidotu Eiropas mēroga uzraudzības režīmu, kas ierobežotu valstu pieaugošās parādsaistības, kuras apdraud reģiona finanšu stabilitāti un ekonomikas atveseļošanos.
Tomēr Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts apšauba šādu ierosinājumu, sakot, ka nav nekāda pamata uzraudzīt tādas valstis ar stabilu finanšu stāvokli kā Zviedrija.
"Zviedrija respektē noteikumus, un tas nav godīgi, ja pret mums izturas tāpat kā pret tiem, kas tos pārkāpj," uzsvēra Reinfelts.
Arī Vācija iepriekš paudusi satraukumu par šādu plānu, valsts Finanšu ministrijas valsts sekretāram Jergam Asmusenam brīdinot, ka jebkurai jaunai sistēmai nevajadzētu apdraudēt "valstu priviliģētos budžeta jautājumus".
Citu izmaiņu starpā trešdien arī ierosināts, ka eirozonas valstīm, kuras atkārtoti pārkāpj ES noteikumus par budžeta deficīta un parādsaistību apjomu, varētu tikt iesaldētas subsīdijas un finansiālā palīdzība.