Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīlī bija 8,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā martā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Darba tirgū ir ļoti augsts pieprasījums pēc IT jomas speciālistiem, vajadzīgi ir darbinieki ražojošos, uz eksportu vērstos uzņēmumos, aktīvi tiek meklēti ar labi sava amata pratēji pārdošanā. Tomēr personāla atlases uzņēmumu pārstāvji uzsver – jauniešiem, izvēloties savu profesiju, nevajag akli vadīties tikai pēc pieprasījuma darba tirgū. Šobrīd darba devēji cīnās par talantiem.
Saruna ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Nodarbinātības statistikas daļas vadītāju Zaigu Priedi un Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītāju Viktoru Veretjanovu par to, kāpēc atšķiras Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtie bezdarba līmeņa dati no tiem, kādus publicē CSP un Eurostat; par nodarbinātības dinamiku, tās salīdzinošo līmeni ar citām valstīm un riska grupām, kurās esošajiem draud nonākšana ilgstošo bezdarbnieku rindās; par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties vismaz katru otro dienu ēst gaļu vai zivis un samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par izmaiņām sabiedrības ienākumu nevienlīdzībā.
Aizvadītā gada beigās un šā gada sākumā Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) novēro straujāku bezdarbnieku skaita pieaugumu. Bezdarba līmenis arī februārī ir lielāks salīdzinājumā ar janvāri, liecina NVA operatīvie dati.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2015. gada janvāra beigās bija 9%. Salīdzinājumā ar 2014.gada decembri, bezdarba līmenis valstī palielinājies par 0,5% punktiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.
Jauniešu vecumā līdz 25 gadiem bezdarba mazināšanai valsts šogad tērēs 17 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče.
Uzrakstot motivācijas vēstuli, Cīravas profesionāli tehniskās skolas audzēkne Lelde Bumbiere nokļuva Brēmenē Vācijā, kur strādāja restorānā un mācījās no pieredzējuša pavāra. Lelde uzskata, ka tas viņai palīdzējis atrast pastāvīgu darbu Latvijā un iegūt jaunu pieredzi, zināšanas. Viņa ir viena no jauniešiem, kuri izmantojusi piedāvātās prakses iespējas Eiropā, lai nepapildinātu Latvijas un visas Eiropas Savienības skumjo jauniešu – bezdarbnieku statistiku.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati apliecina satraucošu tendenci Latvijā – gandrīz puse no ilgstošajiem bezdarbniekiem Latvijā ir bez darba trīs un vairāk gadu. Šiem bezdarbniekiem ir arvien grūtāk atrast darbu un zūd motivācija to meklēt, jo gadu garumā cilvēki pielāgojas dzīvei bez pastāvīga algota darba.
Reģistrētā bezdarba līmenis 2014.gada beigās bija 8,5%, kas ir 0,2 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar novembra rādītāju - 8,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī palielinājies par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 8,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Labklājības ministrija (LM) plāno likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" papildināt ar nosacījumu, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeigs, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) konstatēs, ka pabalsta saņēmējs ir nodarbināts citā valstī, aģentūru LETA informēja LM pārstāve Marika Kupče.
Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē oktobra beigās 16 287 jeb 20,6% no bezdarbnieku kopskaita bija bezdarbnieki vecumā (15 – 29 gadiem). Savukārt jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadiem) bija 7 377, kas ir 9,3% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.
Izskatot prasību, ko iesniegusi kāda Vācijā dzīvojoša Rumānijas pilsone, kurai liegts ilgtermiņa bezdarbnieka pabalsts, Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka ES dalībvalstīm ir tiesības neizmaksāt atsevišķus sociālos pabalstus cilvēkiem, kuri uz kādu citu valsti devušies tikai ar mērķi saņemt sociālo palīdzību. Tiesas lēmums var kļūt par precedentu, kas ierobežos tā dēvēto pabalstu tūrismu, par kuru jau gadiem ilgi sūdzas ES turīgāko valstu valdības un iedzīvotāji.
Pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē ir 7238 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem jeb 9,1 procents no bezdarbnieku kopskaita. Lai gan vidējais bezdarba ilgums jauniešiem nav ilgs – trīs mēneši, tomēr 12 procenti no jauniešiem bez darba ir ilgstoši.
Kopš ekonomikas krīzes sākuma 2008. gadā Eiropas finanšu, sociālā un politiskā sistēma atradās nepārtraukta spiediena ietekmē. Ekonomikas krīze izraisīja satraucošu bezdarba pieaugumu, jo īpaši jauniešu vidū.
Pieaugošā cilvēku mobilitāte rada jaunus un būtiskus izaicinājumus informācijas drošībai, jo īpaši – biznesā. Divas trešdaļas jeb 69% procenti strādājošo Latvijā darbam var izmantot savas personiskās mobilās ierīces un gandrīz tikpat liels skaits cilvēku – 67% – atzīst, ka nav informēti par savas organizācijas datu drošību, secināts Samsung indeksa LIVING Bussines pētījumā.
Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, pieauga par 5,9%, kas ir trešais straujākais pieaugums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm aiz Igaunijas un Slovākijas.
Augustā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies visos valsts reģionos un lielākajās pilsētās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī kopumā mēneša laikā samazinājies par 0,2 procentpunktiem, augusta beigās sarūkot līdz 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
Centrālā statistikas pārvalde galvo par algu paaugstināšanu visā valstī, jo uzņēmēji cīnoties par pašiem pēdējiem bezdarbniekiem Latvijā, kuriem reāli iespējams uzticēt darbu.