Bezdarba līmenis Latvijā ir tikpat augsts kā vidēji pārējā Eiropas Savienībā (ES), bet jauniešu un ilgstošais bezdarbs ir zemāks par ES vidējiem rādītājiem, šodien žurnālistiem preses konferencē pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.
Viņa stāstīja, ka ES šobrīd vērojams pozitīvas tendences darba tirgus un nodarbinātības jautājumos - pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs. Līdzīga tendence ir vērojama arī Latvijā, norādīja NVA direktore.
Viņa arī atzīmēja, ka ES dalībvalstīs pastāv līdzīgas problēmas nodarbinātības jomā. Viena problēma ir jauniešu nodarbinātība - kā strādāt ar jauniešiem un kā nodrošināt ilgtspējīgu jauniešu nodarbinātību. Tās priekšnoteikums ir izglītība un prakse.
Kalvāne arī minēja, ka "Jauniešu garantijas" projekts ir atstājis redzamas pēdas uz jauniešu nodarbinātības veicināšanu.
Otra problēma ES ir ilgstošais bezdarbs, stāstīja NVA direktore. Viņasprāt, Latvijai būtu plašāk jāizpēta Lielbritānijas un Dānijas pieredze, proti, ciešāka sadarbība ar darba devējiem ilgstošo bezdarbnieku nodrošināšanā, tostarp finansiāla motivācija darba devējiem.
Kalvāne kā pozitīvu vērtēja Dānijas pieredzi, kur pašvaldībām un nodarbinātības dienestam ir ļoti cieša sadarbība.
Aprīlī Latvijas un ES vidējais bezdarbs bija 9,7%, un Latvija uz citu valstu fona atrodas "pa vidu". Savukārt jauniešu bezdarbs ES vidēji ir 20,9%, bet Latvijā - 15,7%. Arī ilgstošā bezdarba ziņā Latvija ir labākā situācijā nekā vidēji ES, tomēr Latvijas gadījumā liela daļa ilgstošo bezdarbnieku ir virs 50 gadu vecuma, un šāda parādība ir novērojama tikai dažās valstīs.
Kā pastāstīja Kalvāne, ilgstošā bezdarba ziņā liela uzmanība būtu jāpievērš prevencijai jeb tam, lai cilvēks nekļūtu par bezdarbnieku. Viņa norādīja, ka tam jārada dažādas atbalsta programmas, kā, piemēram, mūžizglītība
NVA pagājušajā ES struktūrfondu periodā īstenoja mūžizglītības projektu, kurā iesaistījās aptuveni 7000 cilvēku un vēlāk tikai aptuveni 5% no viņiem zaudēja darbu. Šie cilvēki gan bija ar augstāku izglītības līmeni, kas norāda, ka izglītotākam cilvēkam ir lielāka izpratne par sava darba un dzīves nodrošināšanu ilgākā perspektīvā, norādīja Kalvāne.
Vaicāta, vai tas darbotos arī ar mazkvalificētu darbaspēku, piemēram, ar tiem, kuri strādā zivrūpniecībā, Kalvāne norādīja, ka šajā gadījumā minētā pieeja, visticamāk, nedarbotos un būtu jāmeklē kādi citi varianti. Iespējams būtu jādomā par pārkvalifikāciju vai cita veida valsts atbalstu, lai varētu strādāt, tostarp par kādiem mobilitātes instrumentiem.
Viņa arī norādīja, ka Latvijā cilvēki nav gatavi būt mobili un pārvietoties valsts robežās, lai iegūtu darbu, tomēr 21.gadsmits to pieprasa.
Runājot par prevenciju, Kalvāne arī uzsvēra veselības jautājumu, jo algas ne vienmēr Latvijā ir tik lielas, lai pietiekami daudz resursu varētu atvēlēt veselības aprūpei. Viņa uzskata, ka arī šajā virzienā būtu jāveicina diskusija.