Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati apliecina satraucošu tendenci Latvijā – gandrīz puse no ilgstošajiem bezdarbniekiem Latvijā ir bez darba trīs un vairāk gadu. Šiem bezdarbniekiem ir arvien grūtāk atrast darbu un zūd motivācija to meklēt, jo gadu garumā cilvēki pielāgojas dzīvei bez pastāvīga algota darba.
Reģistrētā bezdarba līmenis 2014.gada beigās bija 8,5%, kas ir 0,2 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar novembra rādītāju - 8,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī palielinājies par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 8,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Labklājības ministrija (LM) plāno likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" papildināt ar nosacījumu, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeigs, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) konstatēs, ka pabalsta saņēmējs ir nodarbināts citā valstī, aģentūru LETA informēja LM pārstāve Marika Kupče.
Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē oktobra beigās 16 287 jeb 20,6% no bezdarbnieku kopskaita bija bezdarbnieki vecumā (15 – 29 gadiem). Savukārt jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadiem) bija 7 377, kas ir 9,3% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.
Izskatot prasību, ko iesniegusi kāda Vācijā dzīvojoša Rumānijas pilsone, kurai liegts ilgtermiņa bezdarbnieka pabalsts, Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka ES dalībvalstīm ir tiesības neizmaksāt atsevišķus sociālos pabalstus cilvēkiem, kuri uz kādu citu valsti devušies tikai ar mērķi saņemt sociālo palīdzību. Tiesas lēmums var kļūt par precedentu, kas ierobežos tā dēvēto pabalstu tūrismu, par kuru jau gadiem ilgi sūdzas ES turīgāko valstu valdības un iedzīvotāji.
Pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē ir 7238 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem jeb 9,1 procents no bezdarbnieku kopskaita. Lai gan vidējais bezdarba ilgums jauniešiem nav ilgs – trīs mēneši, tomēr 12 procenti no jauniešiem bez darba ir ilgstoši.
Kopš ekonomikas krīzes sākuma 2008. gadā Eiropas finanšu, sociālā un politiskā sistēma atradās nepārtraukta spiediena ietekmē. Ekonomikas krīze izraisīja satraucošu bezdarba pieaugumu, jo īpaši jauniešu vidū.
Pieaugošā cilvēku mobilitāte rada jaunus un būtiskus izaicinājumus informācijas drošībai, jo īpaši – biznesā. Divas trešdaļas jeb 69% procenti strādājošo Latvijā darbam var izmantot savas personiskās mobilās ierīces un gandrīz tikpat liels skaits cilvēku – 67% – atzīst, ka nav informēti par savas organizācijas datu drošību, secināts Samsung indeksa LIVING Bussines pētījumā.
Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, pieauga par 5,9%, kas ir trešais straujākais pieaugums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm aiz Igaunijas un Slovākijas.
Augustā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies visos valsts reģionos un lielākajās pilsētās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī kopumā mēneša laikā samazinājies par 0,2 procentpunktiem, augusta beigās sarūkot līdz 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
Centrālā statistikas pārvalde galvo par algu paaugstināšanu visā valstī, jo uzņēmēji cīnoties par pašiem pēdējiem bezdarbniekiem Latvijā, kuriem reāli iespējams uzticēt darbu.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī jūlijā samazinājies par 0,3 procentpunktiem, sarūkot līdz 8,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.
39% Latvijas jauniešu uzskata, ka viņu iespējas iegūt sev interesējošu darbu Latvijā ir sliktas, liecina biedrības "Jaunatnes kompetences centrs" veiktā aptauja.
Jūnija beigās bezdarbs Latvijā ir samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš ekonomikas krīzes sākuma, šorīt telekanālā LNT pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.
Jo augstāka tiek noteikta minimālā alga, jo lielāks risks, ka tiks likvidētas darba vietas, tādā veidā pieaug bezdarba risks, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā maijā samazinājies par 0,5 procentpunktiem, sasniedzot 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.