Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati apliecina satraucošu tendenci Latvijā – gandrīz puse no ilgstošajiem bezdarbniekiem Latvijā ir bez darba trīs un vairāk gadu. Šiem bezdarbniekiem ir arvien grūtāk atrast darbu un zūd motivācija to meklēt, jo gadu garumā cilvēki pielāgojas dzīvei bez pastāvīga algota darba.
Kopumā NVA informācija par reģistrētajiem bezdarbniekiem rāda: bezdarbnieku skaits sarūk un līdz ar to arī samazinās kopējais ilgstošo bezdarbnieku (bez darba ir ilgāk par gadu) skaits. NVA direktore Inese Kalvāne norāda, ka ilgstošo bezdarbnieku skaita samazināšanās temps krītas – 2013. gadā ilgstošu bezdarbnieku skaits samazinājās par 28 procentiem, bet pērn – tikai par 19 procentiem. Tas vistiešāk saistīts arī reģistrēto vakanču un brīvo darba vietu skaitu, kas kļūst mazāks. Skaitliskā izteiksmē ilgstošie bezdarbnieki ir vairāk nekā 27 000 jeb 33 procenti no 82 027 bezdarbnieku kopskaita.
Salīdzinoši mazs brīvo darba vietu skaits Latgales reģionā palielina ilgstošā bezdarba risku, turklāt bezdarbnieku skaits uz vienu vakanci Latgalē ir 2010. gada līmenī, lai gan pārējos reģionos samazinājies, pieaugot brīvo darba vietu skaitam, situāciju raksturo I. Kalvāne. Latgalē 53,5 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita ir ilgstošie, Vidzemē – 34,6, Kurzemē – 30, Zemgalē – 27,2, Rīgas reģionā – 17,1 procents. Latgalē ir novadi, kur no visu bezdarbnieku skaita ilgstoši bez darba ir pat 70 procentu.
Vairāk nekā puse no ilgstošajiem bezdarbniekiem ir vecumā no 45 līdz 59 gadiem, ar zemu vai vidēju izglītības līmeni. Taču pieci procenti no šiem bezdarbniekiem ir arī ar augstāko izglītību. Salīdzinājumā ar parastajiem bezdarbniekiem ilgstošiem bezdarbniekiem raksturīga lēnāka iesaiste darba tirgū, piemēram, pērn 52 procenti bezdarbnieku zaudēja statusu, jo atrada darbu vai kļuva par pašnodarbināto, bet ilgstošo bezdarbnieku vidū tādu ir 38 procenti. Taču no ilgstošajiem bezdarbniekiem vairāk zaudējuši bezdarbnieka statusu, jo nav noteiktā laikā vērsušies NVA, nav piedalījušies pasākumos. Tāpat 11 procenti ilgstošo bezdarbnieku paši atteikušies no statusa vai sasnieguši pensijas vecumu, un viņiem piešķirta pensija, arī priekšlaicīga.
NVA dati rāda, ka visvairāk ilgstošu bezdarbnieku iesaistīti konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos (17 253 bezdarbnieki), kā arī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos (14 569 bezdarbnieki). I. Kalvāne atzina, ka šogad diemžēl algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīt tikai mazliet vairāk nekā 7000 bezdarbnieku. «Neredzam iespēju novirzīt papildu finansējumu,» saka I. Kalvāne. Ir arī pozitīvs moments – 2014. gadā 17 852 ilgstošie bezdarbnieki iekārtojušies darbā, un, kā uzsver NVA vadītāja, 72 procenti no viņiem to izdarījuši pēc dalības kādā NVA aktivitātē.
Īstenojot pilotprojektu, NVA pēdējos divos gados veikusi individuālu darbu ar 4628 bezdarbniekiem, un secinājums ir šāds: sekmīgāka ilgstošo bezdarbnieku integrācija darba tirgū notiek tieši šāda projekta laikā, proti, kad ar bezdarbnieku strādā individuāli. Viens no šķēršļiem ilgstošo bezdarbnieku iesaistē darba tirgū ir tieši motivācija strādāt, kas ilgo bezdarba gadu laikā zudusi. Tāpat ir atkarību un veselības problēmas.
Ilgstošie bezdarbnieki
Zemākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir Rīgas reģionā
Baldonē 6%,
Mārupē 7%,
Ogrē 9%
Augstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir Latgales reģionā
Kārsavā 70%,
Baltinavā 69%,
Rugāju novadā 68%