Mudina izzināt, ko ES dara tavā labā

Interesenti aicināti iepazīt programmu Erasmus+, izmēģinot Reiņa Adoviča (pirmais no labās) īpaši kampaņai radītās instalācijas interaktīvās iespējas. Viņa teiktajam – «Lai personībai izdotos radoši iekļauties mūsdienu globālajā ritmā, attīstīt savas spējas un prasmes, ir jābūt iekšējai gatavībai un vēlmei mācīties» – piekrīt Uldis Augulis, Inna Šteinbuka un Lelde Bumbiere © F64

Uzrakstot motivācijas vēstuli, Cīravas profesionāli tehniskās skolas audzēkne Lelde Bumbiere nokļuva Brēmenē Vācijā, kur strādāja restorānā un mācījās no pieredzējuša pavāra. Lelde uzskata, ka tas viņai palīdzējis atrast pastāvīgu darbu Latvijā un iegūt jaunu pieredzi, zināšanas. Viņa ir viena no jauniešiem, kuri izmantojusi piedāvātās prakses iespējas Eiropā, lai nepapildinātu Latvijas un visas Eiropas Savienības skumjo jauniešu – bezdarbnieku statistiku.

Šāgada sākumā Latvijā bija reģistrēti 16 910 jauniešu bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas ir 9,2 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita. Salīdzinājumam ar 2009. gadu jauniešu bezdarbnieku skaits ir būtiski samazinājies, taču to joprojām var uzskatīt par augstu. Vidējais bezdarba ilgums jauniešiem bezdarbniekiem ir trīs mēneši, kas salīdzinājumā ar citām bezdarbnieku grupām ir īsāks, taču satraucoši ir dati par jauniešu bezdarbnieku izglītības līmeni – 63 procentiem ir tikai pamata izglītība, vidējā vispārējā vai vispār nav pat pamata izglītības, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija. Gandrīz trešdaļa jauniešu bezdarbnieku ir ar profesionālo izglītību. «Profesionālā kvalifikācija un darba pieredze,» galvenās kvalitātes, kuras nepieciešamas jaunietim, lai viņš nenokļūtu bezdarbnieku rindās, nosauc labklājības ministrs Uldis Augulis. Kopumā 2014. gadā NVA Jauniešu garantijas atbalsta pasākumos, piemēram, programmā Pirmā darba pieredze jaunietim vai Darbnīcās jauniešiem, piedalījās gandrīz 25 000 jauniešu.

Leldes Bumbieres pieredze liecina, ka pieredzi darbam ēdināšanas nozarē var iegūt arī ārzemēs, ja vien ir informācija un vēlēšanās to uzmeklēt. Mācoties profesionālajā skolā ēdināšanas servisa specialitātē, Lelde uzzināja par iespēju Erasmus+ programmā doties uz Vāciju un piecus mēnešus praktizēties restorānā. «Es strādāju kopā ar pavāru, kas bija atbildīgs par aukstajām uzkodām, iemācījos ļoti daudz un tagad, strādājot Liepājā, restorānā Piano, ziemas ēdienkartes sastādīšanā varēju piedāvāt kaut ko no tā, ko iepazinu Vācijā, iemācījos arī punktualitāti un precizitāti, kas man līdz šim pietrūka,» stāsta Lelde. Atklājot Eiropas Komisijas informācijas kampaņu ES strādā mūsu labā, EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka teic: «Parīze manā jaunībā man likās tik tāla kā Marss, tagad ir pilnīgi citas iespējas un svarīgi ir būt informētam. Kampaņa ir atgādinājums tam, ko ES dara ikviena labā, un aicinājums – izmantojiet savas iespējas un sasniedziet mērķus.» Latvijā kampaņa pievērsīs uzmanību jauniešu nodarbinātībai un izglītības jautājumiem, aptverot Erasmus+ un jauniešu garantijas piedāvāto. Kampaņas ietvaros radīts arī unikāls vides objekts instalācija+, kuras autors ir Reinis Adovičs un kas ir apskatāma Rīgā, Galerijā Centrs.

Erasmus+ ir ES izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma 2014.–2020. gadam, šajā laikā vairāk nekā četri miljoni cilvēku saņems ES stipendiju studijām, mācībām, darba pieredzes iegūšanai vai brīvprātīgajam darbam ārzemēs, ieskaitot 650 000 arodizglītības prakses vietu. Konkrēti Latvijā šajā laika posmā Erasmus+ palīdzēs vairāk nekā 52 000 iedzīvotāju – studentiem, jauniešiem, izglītības un jaunatnes darbiniekiem – iegūt pieredzi ārzemēs.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais