Katrs piektais bezdarbnieks – jaunā paaudze

Darba tirgū ir ļoti augsts pieprasījums pēc IT jomas speciālistiem, vajadzīgi ir darbinieki ražojošos, uz eksportu vērstos uzņēmumos, aktīvi tiek meklēti ar labi sava amata pratēji pārdošanā. Tomēr personāla atlases uzņēmumu pārstāvji uzsver – jauniešiem, izvēloties savu profesiju, nevajag akli vadīties tikai pēc pieprasījuma darba tirgū. Šobrīd darba devēji cīnās par talantiem.

Gatavība sīvai konkurencei

«Ja pirms dažiem gadu desmitiem darba devējs vislielāko nozīmi piešķīra diplomam, jo cilvēks jaunībā mācījās un tad visu mūžu strādāja, tad mūsdienās šī shēma vairs nedarbojas – izglītība, ko cilvēks iegūst, kalpo tikai par pamatu tālākai attīstībai. Mūsdienās darba devēji cīnās par talantiem un par attieksmi pret darbu un savām prasmēm,» ir pārliecināts WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks. Izvēloties studiju jomu, viņš neiesaka vadīties pēc brīvu vakanču skaita. «Piemēram, šobrīd labs programmētājs var atrast darbu triju dienu laikā – pieprasījums ir tik liels, ka darba devēji pārvilina speciālistus no konkurentiem. Bet tas vēl nav solījums, ka, izvēloties šo profesiju, cilvēks labu darbu atradīs bez grūtībām, bet svarīgākais – būs apmierināts un laimīgs, to strādājot ikdienā,» norāda M. Silinieks.

Vajadzētu izvairīties arī no spontāna, nepārdomāta lēmuma pieņemšanas, studiju virzienu izvēloties, piemēram, ņemot vērā brīvās budžeta vietas vai vienkārši draugu ieteikumus. «Runājot par profesijas izvēli, ir jāvadās ne tikai pēc profesijas imidža un izveidotā tēla, bet arī jāapzinās sava gatavība izcīnīt vietu darba tirgū. Kā piemēru var nosaukt jurista profesiju – ļoti skaists tēls ir advokātam, kurš uzņem klientus izspodrinātā ofisā, konsultē viņus par 500 eiro stundā un vinnē starptautiskas tiesas prāvas. Bet ir jāsaprot, ka tur nonāk tikai labākie un ir jābūt gatavam sīvai konkurences cīņai,» skaidro M. Silinieks, piebilstot, ka labākie speciālisti ir pieprasīti katrā profesijā.

Jauniešu intereses nemainās

Tomēr nedaudz absurda ir situācija, kad jau gadiem tiek skandināts par atsevišķu speciālistu pārprodukciju darba tirgū, un šo faktu apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarba statistika, taču, pavērtējot augstskolu uzņemšanas rezultātus, redzams, ka vairums jauniešu tik un tā kā apburti izvēlas apgūt tieši tās profesijas. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka Latvijā februārī reģistrēto bezdarbnieku vidū gandrīz 13 tūkstošiem personu ir augstākā izglītība.

Attiecībā uz to, kādā jomā ir iegūts diploms, situācija nemainīga – pirmajā vietā arī šogad ekonomisti. Principā TOP 10 dominē humanitāro un sociālo zinātņu profesiju pārstāvji. Un šīs jomas gadu no gadu ir ļoti iecienītas jauniešu vidū. Piemēram, LU pērn 600 cilvēku izteica vēlmi apgūt ekonomiku, vairāk nekā 200 bija gatavi šo jomu studēt, pat netiekot budžetā, aptuveni tādi paši cipari ir attiecībā uz pieteikumu skaitu vadības zinātnēs, tiesību zinātnēs, bet komunikācijas zinātnēs – pat 800.

Arī daudzās citās augstskolās humanitāro un sociālo zinātņu virziens parasti saņem visvairāk reflektantu pieteikumus. Kāpēc jaunie izvēlas jomas, kur ir liels risks kuplināt bezdarbnieku saimi? «Viens iemesls, iespējams, ir nepietiekama sagatavotība eksaktajiem priekšmetiem. Savukārt šādai situācijai arī, protams, ir vairāki cēloņi, bet viens no tiem – jaunieši nav tik ļoti motivēti apgūt dabas zinātņu mācību priekšmetus, jo ir izpratnes trūkums par konkrētā mācību priekšmeta pielietojamību vēlāk jau darbā. Nezinot vai neizprotot darba iespējas, jaunietis baidās iet studēt konkrētās jomas,» spriež CV Market Latvijas filiāles vadītāja Renāte Zīverte.

Inženierus vajag vai nevajag?

Protams, šo 13 tūkstošu vidū nav tikai jaunieši, bet, piemēram, arī pirmspensijas vecuma ļaudis, kas ieguvuši izglītību padomju laikos, kas ir neatbilstoša šā brīža darba tirgus situācijai un tehnoloģijām. Speciālisti arī pieļauj, ka minētā riska grupa veido arī lielu daļu no bezdarbnieku skaita, kam iegūta profesionālā izglītība: bez darba ir tehniķi, mehāniķi, pavāri, autoatslēdznieki, šuvēji, grāmatveži, galdnieki, pārdevēji, tehnologi un ne tikai. Principā daudzas profesijas ir ar inženiertehnisko ievirzi. Kāpēc veidojas savdabīga situācija – darba devēji norāda, ka izjūt inženieru trūkumu, bet tajā pašā laikā šādi speciālisti ir bez darba?

«To varētu skaidrot ar to, ka bieži vien tiek prasīta ne tikai izglītība un pieredze, bet arī valodu zināšanas – latviešu un angļu. Kandidātiem, kuriem ir sen atpakaļ iegūta izglītība un pieredze, ne reti ir tikai krievu valodas zināšanas, kas mūsdienu darba tirgus prasībām nav pietiekami. Tāpat arī tehnoloģijas zināšanas atšķiras ar tirgus pieprasījumu. Darba devēji vairāk izvēlas jaunākus cilvēkus, kuri ir gatavi mācīties jaunāko tehnoloģiju izmantošanā un var pielietot arī angļu valodu. Bieži vien novērota arī tendence, ka no darba devēju puses salīdzinoši pieprasītas ir tādas profesijas, kurās arī bezdarbnieku skaits ir ļoti augsts.

Visbiežāk tas ir skaidrojams ar lielo darbinieku rotāciju, jo atalgojums ir salīdzinoši zems, bet darbs pietiekami apjomīgs un smags, piemēram, veikalu pārdevēji, pavāri, šuvēji,» uzsver CV-Online Latvia personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Jo vairāk valodu prot, jo labāk

Personāla atlases uzņēmumu pārstāvji norāda, ka viens no būtiskiem faktoriem ātrākai un veiksmīgākai iekļūšanai darba tirgū ir svešvalodu zināšana – jo vairāk un specifiskākas valodas prot, jo labāk. Tikai ar angļu valodas zināšanām grūti kādu pārsteigt. Un ko vēl jaunais cilvēks savā pieticīgajā CV var iekļaut, lai ieinteresētu darba devējus? «Jaunietim, kuram vēl nav lielas profesionālās pieredzes, ar kuru dalīties savā CV, vajadzētu vairāk pievērst uzmanību un akcentēt savas prasmes un iemaņas, panākumus, kas varētu būt noderīgi vakancei, uz kuru tiek kandidēts. Tāpat arī jauniešiem jāatceras, ka nepieciešams akcentēt vēlmi mācīties un sākt ar asistējošām amatu pozīcijām,» uzskata K. Kotāns.

Savukārt R. Zīverte papildina: «Lai ieinteresētu uzņēmumu, ir jāspēj parādīt mērķtiecību. Piesakoties uzņēmuma vakancei, obligāts priekšnoteikums ir sagatavot konkrētajam uzņēmumam adresētu motivācijas vēstuli. Uzņēmumu pārstāvjiem ļoti patīk, ja jaunais darbinieks zina, kādēļ vēlas strādāt konkrētajā uzņēmumā. Tāpat, ņemot vērā to, ka CV pirmā darba meklēšanai nav bagātīgs, ļoti noderīgi norādīt informāciju par sociālajām aktivitātēm skolās, ārpusskolas nodarbībās.»

Bet M. Silinieks norāda: «Jaunieši man bieži uzdod šo jautājumu – visi darba devēji prasa pieredzi, bet kur man to ņemt pirmajā dienā pēc augstskolas absolvēšanas? Tas tiešām ir izaicinājums, bet situācija nav bezcerīga. Pirmām kārtām jau darba pieredze ir arī prakses vieta. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties labi pazīstamu uzņēmumu, lai prakses laiks izdaiļotu CV. Arī meklējot darbu, nevajadzētu sēdēt mājās un gaidīt darba devēja aicinājumu uz interviju. Ir jābūt pēc iespējas aktīvam – jāpiedalās nozares rīkotajos pasākumos, izstādēs, forumos. Jāapmeklē karjeras dienu un atvērto durvju dienu pasākumi. Pastāv arī iespēja strādāt brīvprātīgo darbu, ja tas ir saistīts ar iegūto profesiju, tādējādi iegūstot labu papildu ierakstu CV par darba pieredzi. Savā CV vajadzētu norādīt pēc iespējas vairāk informācijas par interesēm un papildu aktivitātēm, kuras varētu jaunieti raksturot kā zinātkāru un aktīvu savas jomas speciālistu.» 

FAKTI

• Ar augstāko izglītību NVA uzskaitē ir 12 646 bezdarbnieki

• Ar profesionālo izglītību NVA uzskaitē ir 32 861 bezdarbnieks

• 18 263 jeb 20,8% no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem:

Lielākais jauniešu (15–24 gadi) bezdarbnieku īpatsvars ir ar vispārējo vidējo (31,0%), pamatizglītību (28,1%) un profesionālo izglītību (26,9%). Lielākais jauniešu bezdarbnieku skaits sadalījumā pa profesijām pēc pēdējās nodarbošanās: palīgstrādnieks – 368, pārdevējs konsultants – 290, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 271, viesmīlis – 132, būvstrādnieks – 130, pavārs – 100, ceļa būves palīgstrādnieks – 86, kasieris – 82, bārmenis – 68.

• Lielākais bezdarbnieku (25–29 gadi) īpatsvars ir ar vispārējo vidējo (25,3%), pamatizglītību (23,9%) un augstāko izglītību (23,7%). Viņu vidū lielākais bezdarbnieku skaits sadalījumā pa profesijām pēc pēdējās nodarbošanās: mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 403, palīgstrādnieks – 399, pārdevējs konsultants – 284, būvstrādnieks – 152, ceļa būves palīgstrādnieks – 118, apkopējs – 110, klientu apkalpošanas speciālists – 101, projekta vadītājs – 100, administrators – 96.

Avots: NVA, dati uz 28. februāri