Izskatot prasību, ko iesniegusi kāda Vācijā dzīvojoša Rumānijas pilsone, kurai liegts ilgtermiņa bezdarbnieka pabalsts, Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka ES dalībvalstīm ir tiesības neizmaksāt atsevišķus sociālos pabalstus cilvēkiem, kuri uz kādu citu valsti devušies tikai ar mērķi saņemt sociālo palīdzību. Tiesas lēmums var kļūt par precedentu, kas ierobežos tā dēvēto pabalstu tūrismu, par kuru jau gadiem ilgi sūdzas ES turīgāko valstu valdības un iedzīvotāji.
Ar interesi šis spriedums gaidīts Lielbritānijā, kas beidzamo mēnešu laikā aktīvi mudina pārskatīt ES noteikumus, lai ierobežotu ieceļotāju pieplūdumu, un par to jau izpelnījusies kritiku. Kaut gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paudis gandarījumu par tiesas lēmumu, norādot, ka tas apstiprina Londonas prasību pamatotību, viņa kritiķi uzsvēruši, ka spriedums interpretējams gluži pretēji – ES dalībvalstu rīcībā jau ir pietiekami instrumenti, lai ierobežotu pabalstu tūrismu, un nekāda Lisabonas un citu līgumu pārskatīšana šīs problēmas atrisināšanai nav nepieciešama.
Dano lieta
Prasību pret Vācijas valsti Luksemburgā esošajā ES tiesā bija cēlusi 25 gadus vecā Rumānijas pilsone Elizabeta Dano, kura uzskatījusi, ka viņai nelikumīgi liegts pabalsts, kādu saņem citi bezdarbnieki – gan Vācijas pilsoņi, gan tie ieceļotāji, kuriem bijis algots darbs šajā valstī. Interneta ziņu vietne The Local raksta, ka sieviete kopā ar desmit gadus veco dēlu Vācijas pilsētā Leipcigā ieradusies 2010. gada novembrī un apmetusies uz dzīvi pie savas māsas. Nākamajā gadā E. Dano sākusi saņemt bērna uzturēšanas pabalstu (Vācijā tā maksimālais apjoms ir 184 eiro mēnesī par katru bērnu), tāpat vietējās varasiestādes izrādījušas viņai pretimnākšanu un bērna tēva vietā (viņš, visticamākais, no Rumānijas devies peļņā uz ārzemēm un nav sameklējams) izmaksājušas Rumānijas pilsonei alimentus.
Ar to viņai nav pieticis. Sieviete vērsusies Leipcigas nodarbinātības birojā, pieprasot, lai viņai tiktu izmaksāts pabalsts, kas paredzēts cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bez darba, – Vācijā to dēvē par Hartz IV pabalstu. Nodarbinātības biroja darbinieki uzskatījuši, ka šis pabalsts viņai nepienākas. Viņi norādījuši, ka sieviete nav strādājusi algotu darbu nedz Rumānijā, nedz Vācijā, nedz kādā citā Eiropas Savienības valstī, kas nozīmē, ka viņa nav maksājusi nodokļus. Savukārt Hartz IV pabalsts pienākas tikai nodokļu maksātājiem. Papildu arguments pabalsta nepiešķiršanai bijis tas, ka E. Dano nav izrādījusi nekādu interesi par darba meklēšanu – nodarbinātības birojs viņai piedāvājis vairākus darbā iekārtošanās variantus, taču sieviete nav devusies pat uz darba pārrunām. E. Dano ar šo atteikumu nesamierinājās, taisnību meklējot Leipcigas tiesā, bet, kad arī tā apstiprināja, ka nodarbinātības biroja lēmums ir pamatots, iesniedza vairākas apelācijas, galu galā nokļūstot līdz pat Eiropas Savienības tiesai, kur sūdzējās arī par diskrimināciju. Vācijas mediji norāda, ka sieviete visu šo laiku joprojām nestrādā un pat nemeklē darbu.
Atbilstoši ES likumiem
ES tiesas spriedums, kas tika pasludināts otrdienas vakarā, apstiprinājis Leipcigas tiesas lēmumu. «ES dalībvalstij ir jābūt tiesībām atteikties no noteiktu sociālo pabalstu izmaksāšanas ekonomiski neaktīviem ES pilsoņiem, kuri savas tiesības uz pārvietošanās brīvību izmanto tikai tādēļ, lai kādā citā dalībvalstī saņemtu sociālo palīdzību,» sacīts Deutsche Welle citētajā tiesas spriedumā. BBC norāda, ka tajā uzsvērts – E. Dano nav tikusi pakļauta nekādai diskriminācijai, jo atšķirībā no tiem cilvēkiem, kuri saņem Hartz IV pabalstu, nav strādājusi un maksājusi nodokļus Vācijā. Saskaņā ar tiesas lēmumu Rumānijas pilsonei arī nav bijis tiesību saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Vācijā. Tā pienākas tikai tiem, kuri pēc vismaz trīs mēnešu nodzīvošanas citā ES dalībvalstī ir vai nu atraduši darbu, vai arī spēj apliecināt, ka viņiem ir pietiekami finansiālie resursi sevis uzturēšanai. E. Dano šādu resursu nav bijis – faktiski viņa dzīvojusi uz māsas rēķina, papildus tam saņemot pabalstu par bērna audzināšanu. Tiesa atgādinājusi, ka saskaņā ar ES direktīvām imigrantiem, kuriem nav nekādu ienākumu avotu, jābūt pietiekamiem uzkrājumiem, lai uzturētu sevi piecus gadus pēc pārcelšanās uz citu ES dalībvalsti.
AFP raksta, ka ES tiesa nepārprotami norādījusi – dalībvalstu valdībām ir tiesības noteikt pabalstu izmaksas kārtību, ņemot vērā to, vai pretendents uz šiem pabalstiem ir vai nav maksājis nodokļus. Konkrētajā gadījumā – vieni sociālie maksājumi (piemēram, bērna uzturēšanas pabalsts) cilvēkiem pienākas neatkarīgi no samaksātajiem nodokļiem, bet uz citiem pabalstiem var pretendēt tikai nodokļu maksātāji. Šo traktējumu īpašā paziņojumā jau atbalstījusi Eiropas Komisija, kas norādījusi – pārvietošanās brīvību, kas garantēta ES dalībvalstu iedzīvotājiem, nedrīkst jaukt ar tiesībām citā dalībvalstī saņemt sociālos maksājumus, jo to izmaksu kārtību nosaka nacionālās valdības.
Vāciju pārstāvošais Tautas partiju grupas pārstāvis Eiropas Parlamentā Manfrēds Vēbers intervijā AP norādījis, ka ES tiesas lēmums nozīmē – dalībvalstīm ir iespēja ierobežot pabalstu tūrismu, vienlaikus nepārkāpjot cilvēku tiesības uz brīvu pārvietošanos. «Tas ir skaidrs signāls dalībvalstīm un it īpaši Lielbritānijas premjerministram,» viņš sacījis. D. Kamerons jau apsveicis tiesas spriedumu, nosaucot to par «veselā saprāta uzvaru». «Tas ir labs solis pareizajā virzienā, jo, kā jau es esmu teicis, tiesības dzīvot un strādāt citā valstī nav absolūtas, ir jābūt spēkā likumiem, kas ierobežo sociālās palīdzības saņemšanu,» viņa sacīto citē AFP. Premjera sacīto teju vai vārds vārdā atkārtojis valsts sekretārs darba un pensiju jautājumos Īens Dankans Smits, turklāt piebilstot: «Fakts, ka Vācijas lēmums tika apstrīdēts šādā veidā, ir vēl viens apliecinājums tam, ka ES nepieciešami daudz skaidrāki juridiskie noteikumi, kuros būtu precizētas dibināšanas līgumos minētās tiesības un kuri ļautu dalībvalstīm pilnībā kontrolēt savas sociālās aizsardzības sistēmas.» Tas liecina, ka britu konservatīvā valdība negrasās atteikties no nodoma pārskatīt imigrācijas jautājumu sarunās ar ES, lai gan Brisele noraida šādu sarunu iespējamību.
Vai problēma pārspīlēta?
Starptautiskās ziņu aģentūras atgādina, ka pabalstu tūrisma problēma īpaši aktuāla kļuva šā gada sākumā, kad arī ES nabadzīgāko dalībvalstu Rumānijas un Bulgārijas pilsoņi varēja sākt pilnībā izmantot pārvietošanās brīvības sniegtās priekšrocības. Interneta ziņu vietne The Local norāda, ka šā gada pirmo astoņu mēnešu laikā Vācijā dzīvojošo Bulgārijas pilsoņu skaits pieaudzis no 143 000 līdz 175 000 cilvēku, bet Rumānijas pilsoņu skaits – no 256 000 līdz 338 000 cilvēku. Sabiedrībā valda uzskats, ka viņi vai nu atņem darba vietas vāciešiem (oktobra nogalē saskaņā ar oficiālās statistikas datiem Vācijā bija 2,75 miljoni bezdarbnieku un bezdarba līmenis sasniedza 6,3%), vai – kas vēl sliktāk – nemaz negrasās strādāt, gatavojoties saņemt pabalstus, kuru izmaksas ar saviem samaksātajiem nodokļiem nodrošina strādājošie. Radiostacija Deutsche Welle atgādina, ka pat izteikumos ļoti piesardzīgā Vācijas kanclere Angela Merkele maijā paziņoja, ka «ES nav sociālās labklājības savienība», bet valdība sāka gatavot likumprojektu, kura mērķis ir aizliegt Vācijā atkārtoti ieceļot tiem ārvalstniekiem, kuri nelikumīgi izmantojuši valsts sociālās aizsardzības sistēmu. Ir saprotams, ka tā bija daļa no kampaņas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai mazinātu atbalstu labējām partijām, taču vienlaikus šī rīcība bija arī reakcija uz sabiedrības bažām.
Tomēr Nirnbergas Nodarbinātības izpētes institūta (IAB) pētnieks Herberts Brikers sarunā ar Deutsche Welle paudis pārliecību, ka problēmas nozīmīgums ir ievērojami pārspīlēts. «Ne par kādu Vācijas sociālās aizsardzības sistēmas ļaunprātīgu masveida izmantošanu mēs nevaram runāt,» viņš sacījis, norādot, ka šajā gadā atklāti tikai 195 līdzīgi gadījumi. Stingrāku likumu piekritēji piesauc faktu, ka šogad par 66% palielinājies to Rumānijas un Bulgārijas pilsoņu skaits, kuri pieteikušies dažādiem pabalstiem, taču H. Brikers uzsver, ka statistika tiek nepareizi interpretēta. Pirmkārt, starp Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem nebūt nav procentuāli vairāk pabalstu saņēmēju kā starp imigrantiem no citām valstīm vai Vācijas pilsoņiem. Bet otrkārt – pārliecinošs vairākums šo ieceļotāju, pretēji sabiedrībā valdošajiem stereotipiem, cenšas atrast darbu un arī strādā. Viņu iemaksas Vācijas pensiju fondos un veselības apdrošināšanas institūcijās ir lielākas, nekā šo valstu iedzīvotāji saņem pabalstos, skaidrojis speciālists.