Bezdarba līmenis nesarūk
Bezdarba līmenis Latvijā praktiski nemainās jau ceturto mēnesi, pretēji ierastajām tendencēm, ka vasarā, pateicoties sezonas darbiem, tas parasti saruka. Labklājības ministrija diemžēl tuvākajā nākotnē neprognozē situācijas uzlabošanos, proti, bezdarba līmeņa kritumu.
Finanšu ministrijas eksperti norāda, ka situācija liecina ne tikai par darbinieku samazināšanu atsevišķās nozarēs, bet arī par ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanos.
Rīgā zems, bet pieaug
Reģistrētā bezdarba līmenis šāgada jūlija beigās bija 8,6 procenti, un salīdzinājumā ar jūnija beigām bezdarba līmenis nav mainījies, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Šāgada jūlija sākumā NVA uzskaitē bija 80 688 bezdarbnieki, bet jūnija beigās – 80 671 bezdarbnieks. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 17 cilvēkiem, tomēr tas ir niecīgs bezdarbnieku samazinājums, lai ietekmētu kopējo bezdarba līmeni. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā bija Rīgas reģionā – 5,4 procenti, bet augstākais Latgales reģionā – 18,5 procenti. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 10,9 procenti, Vidzemē – 9,4 procenti un Zemgalē – 8,1 procents. Lai gan par Rīgas reģionu eksperti saka: darbiniekus ir grūti atrast un praktiski Rīgā bezdarba nav, NVA dati rāda, ka tieši Rīgā pēdējā mēneša laikā pieaudzis bezdarbnieku skaits, kas arī ietekmējis kopējo situāciju un «neļauj» krist bezdarba līmenim. Bezdarbnieku skaits palielinājies arī Kurzemes reģionā, taču samazinājies Latgalē un Zemgalē. Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās procentuāli bija: Rīgā – 5,1, Jūrmalā – 5,8, Valmierā – 6,1, Jelgavā – 6,9, Ventspilī – 7,3, Jēkabpilī – 9,6, Daugavpilī – 10,8, Liepājā – 12, Rēzeknē – 15,8. NVA datu bāzē gan jūnija beigās bija 6448 brīvās darba vietas, bet 3973 bezdarbnieki jūlijā iekārtojās pastāvīgā darbā.
Vasarā nesarūk
Šāgada laikā bezdarba līmenis ir mainījies nedaudz – gada sākumā tas bija deviņi procenti, bet februārī un martā tas nedaudz palielinājās, līdz aprīlī sāka samazināties. Prognozes liecināja, ka pamazām bezdarba līmenis samazināsies arī visu vasaru, taču tas nenotika. Parādoties pirmajām pazīmēm par problēmām zivju pārstrādes uzņēmumos, eksperti vairs plaši neizteica prognozes par iespējamo bezdarba līmeņa kritumu vai gluži otrādi – pieaugumu, tikai pieļāvuma formā izsakot bažas par bezdarbnieku skaita iespējamu palielināšanos. Arī salīdzinājumā pa gadiem jāsaka: bezdarba līmenis pašlaik ir nedaudz augstāks nekā 2014. gadā (8,5 procenti) un ne tuvu tik zems, kāds tas bija īsi pirms krīzes – septiņi procenti.
Bezdarba līmenis ir pakāpeniski stabilizējies, tā situāciju vērtē Labklājības ministrija (LM). «Pašlaik neprognozējam, ka tas tuvākajos ceturkšņos būtiski uzlabosies,» ministrijas viedokli pauž speciāliste Marika Kupče. Analizējot vasaras bezdarba situāciju, LM secina, ka ietekmi gan uz sezonas darbiem, gan atsevišķām nozarēm ir atstājuši pašreiz salīdzinoši nelabvēlīgie ārējie faktori.
Nav iepriecinoši
Reģistrētā bezdarba dinamika vairs nav tik iepriecinoša, norāda arī Finanšu ministrija (FM). Lai gan parasti sezonas darbu rezultātā vasaras mēnešos reģistrētais bezdarbs samazinās, tagad tas paliek nemainīgs. Vismaz daļēji tas saistīts ar darbinieku skaita samazināšanu zivju apstrādes nozarē, tomēr tas liecina arī par ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanos.
Salīdzinot ar 2014. gada otrā ceturkšņa sākumu, aizņemto darba vietu skaits ir pat samazinājies par 0,2 procenta punktiem. Darba vietas samazinās apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un tirdzniecībā. Apstrādes rūpniecībā lielākie samazinājumi fiksēti pārtikas rūpniecībā, kas tieši saistīts ar ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos. Straujš nodarbinātības pieaugums vairs nav gaidāms, liecina FM prognozes. Vidējais bezdarba līmenis Latvijā šogad būs 9,7 procenti, bet nākamgad – 9,1 procents.