Pagājušajā gadā 98 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2014.gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9500 jeb 8,8%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Aptuveni divām trešdaļām jauniešu (15 līdz 29 gadi), kuri vēl nav atraduši savu vietu darba tirgū, ir iegūta tikai pamatizglītība vai vidējā izglītība. Šāds izglītības segums (bez jebkādām profesionālām iemaņām) nerada īpašu interesi darba devējos, norāda Labklājības ministrijā (LM).
Ziemā bezdarba līmenis parasti ir augstāks nekā citos gadalaikos, taču šogad janvārī reģistrētais bezdarba līmenis ne tikai pieaudzis, bet ir arī augstāks nekā janvārī tieši pirms gada.
Reģistrētā bezdarba līmenis decembrī pieaudzis par 0,3 procentpunktiem un bija 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Reģistrētā bezdarba līmenis novembrī pieaudzis par 0,1 procentpunktu un bija 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī beidzot sācis sarukt un augusta beigās tas bija 8,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Bezdarba līmenis Latvijā praktiski nemainās jau ceturto mēnesi, pretēji ierastajām tendencēm, ka vasarā, pateicoties sezonas darbiem, tas parasti saruka. Labklājības ministrija diemžēl tuvākajā nākotnē neprognozē situācijas uzlabošanos, proti, bezdarba līmeņa kritumu.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī saglabājas nemainīgs un jūlija beigās tas bija 8,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājas lapā pieejamā informācija.
Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums un analīze liecina, ka Latvijā vidējais bezdarba līmenis praktiski neatšķiras no vidējā bezdarba līmeņa Eiropas Savienībā. Gada laikā Latvijā bezdarbs samazinājies par 0,9 procenta punktiem līdz 9,8 procentiem.
Šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 9,8%, rādītājam gada laikā samazinoties par 0,9 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un maija beigās bijis 5%, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, pastāstīja Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice.
Nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties, un līdz 2020.gadam nodarbināto skaits varētu pieaugt vidēji par 0,2-0,7% gadā, savukārt bezdarba līmenis samazināsies līdz 6,1%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēs.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī jūnija beigās bijis 8,6% un salīdzinājumā ar maija beigām šis rādītājs nav mainījies, aģentūra LETA uzzināja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
Bezdarbs Latvijā turpinās mazināties, taču, lai pietuvotos Igaunijas bezdarba līmenim, Latvijā jāsamazina ēnu ekonomika, šodien videokonferencē sacīja "Nordea" bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.
Bezdarba līmenis Latvijā ir tikpat augsts kā vidēji pārējā Eiropas Savienībā (ES), bet jauniešu un ilgstošais bezdarbs ir zemāks par ES vidējiem rādītājiem, šodien žurnālistiem preses konferencē pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīlī bija 8,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā martā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Darba tirgū ir ļoti augsts pieprasījums pēc IT jomas speciālistiem, vajadzīgi ir darbinieki ražojošos, uz eksportu vērstos uzņēmumos, aktīvi tiek meklēti ar labi sava amata pratēji pārdošanā. Tomēr personāla atlases uzņēmumu pārstāvji uzsver – jauniešiem, izvēloties savu profesiju, nevajag akli vadīties tikai pēc pieprasījuma darba tirgū. Šobrīd darba devēji cīnās par talantiem.
Saruna ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Nodarbinātības statistikas daļas vadītāju Zaigu Priedi un Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītāju Viktoru Veretjanovu par to, kāpēc atšķiras Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtie bezdarba līmeņa dati no tiem, kādus publicē CSP un Eurostat; par nodarbinātības dinamiku, tās salīdzinošo līmeni ar citām valstīm un riska grupām, kurās esošajiem draud nonākšana ilgstošo bezdarbnieku rindās; par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties vismaz katru otro dienu ēst gaļu vai zivis un samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par izmaiņām sabiedrības ienākumu nevienlīdzībā.