Izglītības sistēma – lētā darbaspēka radītāja
Viena no Latvijas ekonomikas vājajām vietām ir lielā mazkvalificēto strādnieku armija – to patlaban ir ap 300 000 jeb trešā daļa no ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas. Jāpanāk, lai izglītības sistēma pārtrauktu ražot šādus darba tirgum nepiemērotus cilvēkus, uzsver Ekonomikas ministrija (EM).
Šobrīd joprojām jaunieši biežāk izvēlas studēt sociālās un humanitārās zinātnes, nevis dabaszinātnes, matemātiku, būvniecību, ražošanu un interneta tehnoloģijas. Ja tā turpināsies, izveidosies milzīgs deficīts tieši eksaktajā jomā. Jau tagad augstskolas nespēj sagatavot vajadzīgo speciālistu daudzumu tā sauktās STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierija un matemātika) nozarēs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzskata, ka viens no cēloņiem, kāpēc tā notiek, ir Latvijas vidējās izglītības modelis, kas ļauj skolēnam izvēlēties mācību priekšmetus. Tas novedis pie tā, ka strauji samazinājusies jauniešu interese par dabaszinību apgūšanu, arī zināšanas matemātikā piedzīvo arvien lielāku lejupslīdi, ko pierāda centralizēto eksāmenu dramatiski sliktie rezultāti.
Tāpat negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību atstājis tas, ka lielākā daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības parastajā vidusskolā (aptuveni 5% devīto tālāk vispār nemācās), nevis arodskolā. Atbalss tam: uztraucošs vidējo speciālistu iztrūkums, kā arī ievērojams skaits jauniešu, kas pēc 12. klases «nonāk nekurienē», jo nav prasmju un iemaņu, lai atrastu atbilstošu darbu. Diemžēl tikai neliela daļa vidusskolas absolventu iestājas kādā profesionāli tehniskajā mācību iestādē. Galu galā - vai nu viņi papildina mazkvalificētā darbaspēka rindas, vai dodas projām uz ārzemēm. Tas arī nemotivē tos darbadevējus, kas izmanto «lēto darbaspēku», celt algas, jo piedāvājuma netrūkst. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Latvijas mērķis ir sadeldēt mazkvalificēto strādnieku skaitu no 33% līdz 20% 2020. gadā. Tāpat tiekot plānots samazināt šādu darbinieku gatavošanu izglītības sistēmā no 4000 uz mazāk nekā 1000 pēc sešiem gadiem, kā arī nodrošināt starptautiski konkurētspējīgus darbiniekus perspektīvajām tautsaimniecības nozarēm.
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktorei Agritai Kiopai EM prezentācija neradīja nekādu pārsteigumu, taču viņai esot prieks, ka ministrija ceļ trauksmi par darba tirgus akūtajām problēmām. Viņa atzīmēja, ka jau šobrīd STEM ir prioritāte, un studiju budžeta vietas ir pārdalītas par labu šai jomai. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra akcentēja, ka tā ir ne tikai Latvijas, bet lielas Eiropas daļas problēma, ka vidusskolas nesagatavo pietiekamu daudzumu skolēnu, kas spētu studēt STEM nozarēs. Turklāt arī no it kā eksaktajām vidusskolām (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) trešdaļa beidzēju aiziet studēt uz Rīgas Ekonomikas augstskolu, nevis inženierzinātnēm. Tāpat vēl esot pāragri spriest, kur tālāk mācīsies Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas audzēkņi (šobrīd tur ir 10. un 11. klase).
Starp citu, Latvijā interneta tehnoloģiju studiju programmās iestājas 700, bet spēj pabeigt labi ja 500. Patiesībā vajadzētu 3000, teica ministrs. A. Kiopa gan piebilda, ka šo speciālistu sagatavošana prasa arī lielus ieguldījumus. 2000 inženieru apmācīšana maksā divus miljonus eiro.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure akcentēja to, ka vairāk jāstrādā ar karjerizglītību. Jau 7. klasē skolēnam būtu jāfokusējas uz kaut ko, piemēram, vai viņš izvēlas doties uz proģimnāziju, lai pēc tam turpinātu mācīties ģimnāzijā. Jāpanāk arī izmaiņas, lai uz vidusskolu dodas tikai tie, kas vēlas iegūt pēc tam augstāko izglītību.