Pirmais gads pēc krīzes, kad nemazinās bezdarbs
Ziemā bezdarba līmenis parasti ir augstāks nekā citos gadalaikos, taču šogad janvārī reģistrētais bezdarba līmenis ne tikai pieaudzis, bet ir arī augstāks nekā janvārī tieši pirms gada.
To, ka šāda situācija pēdējos gados, kad bezdarba līmenis samazinās katru mēnesi, nav tipiska, apstiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti. Labklājības ministrijas eksperti gan norāda, ka arī Latvijai jārēķinās ar samazināto izaugsmes prognozi, kas ietekmē bezdarba līmeni, bet, neraugoties uz pašreizējo bezdarba pieaugumu, pavasarī sagaidāms bezdarba kritums.
Pagājušā gada janvārī reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā bija deviņi procenti, savukārt šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 9,1 procents no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir ne tikai par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēneša beigās, bet arī par vienu procentpunktu vairāk nekā pērn janvārī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija. Salīdzinot ar bezdarba līmeni 2015. gada janvārī, šogad tas pieaudzis trijos no pieciem Latvijas reģioniem – Rīgā, Latgalē un Zemgalē, savukārt palicis nemainīgs Kurzemē, bet samazinājies Vidzemē. 2016. gada janvāra beigās NVA bija reģistrēti 85 452 bezdarbnieki, kas ir par 3672 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, – tad bija reģistrēti 81 780 bezdarbnieki. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā palielinājies par 3672 cilvēkiem. Salīdzinot ar decembri, bezdarba līmenis Kurzemē pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, Vidzemē – par 0,5 procentpunktiem, bet Zemgalē tas palielinājies par 0,8 procentpunktiem. Tajā pašā laikā janvārī pastāvīgā darbā iekārtojušies 3809 bezdarbnieki. Zemākais reģistrētais bezdarba līmenis janvāra beigās bija Rīgas reģionā, bet augstākais Latgalē. 2015. gada beigās Latvijā bezdarba līmenis bija 8,7 procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Salīdzinot ar decembri, janvārī bezdarba līmenis pieaudzis arī visās lielākajās pilsētās, izņemot Ventspili, kur tas nav mainījies. Rīgā un Liepājā bezdarbs pieaudzis par 0,2, Jūrmalā un Valmierā – par 0,4, bet Rēzeknē un Jelgavā – par 0,5, Daugavpilī – par 0,6 procentpunktiem. Visvairāk bezdarba līmenis pieaudzis Jēkabpilī – par 1,1 procentpunktu.
Bezdarba pieaugumu šāgada sākumā salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām NVA vērtē kā sezonālu, un tāda tendence tiek novērota katru gadu. Taču 2016. gads ir pirmais gads pēc krīzes laika, kad ziemas mēnešos bezdarba līmenis saglabājas tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā. Tas apstiprina bezdarba situācijas attīstības prognozes.
Labklājības ministrijas (LM) ekspertu vērtējumā, bezdarba līmenis pašreiz ir stabilizējies, pavasarī sagaidāms neliels bezdarba kritums, tomēr tas nebūs straujš, Neatkarīgajai pastāstīja LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis. Starptautiskās organizācijas ir samazinājušas globālās izaugsmes prognozi, tajā skaitā eirozonas lielajām valstīm, bet Latvijas ekonomika, eksports ir atkarīgi no ārējiem tirgiem. LM uzsver, ka 2015. gadā ārējie nelabvēlīgie faktori – vāji izaugsmes tempi eirozonā, ģeopolitiskā situācija, vispārējā tautsaimniecības bremzēšanās pasaulē – ietekmēja atsevišķas nozares, piemēram, metalurģiju, tas kopumā mazināja ekonomiskās izaugsmes tempu, līdz ar to jaunu darba vietu skaits arī nepieauga pietiekami strauji.