Nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties, un līdz 2020.gadam nodarbināto skaits varētu pieaugt vidēji par 0,2-0,7% gadā, savukārt bezdarba līmenis samazināsies līdz 6,1%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēs.
EM prognozē, ka pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un inženierzinātņu jomu speciālistiem līdz 2020.gadam varētu pieaugt par aptuveni 20 000. Tikmēr, saglabājoties esošajai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, atbilstošās kvalifikācijas speciālistu piedāvājums varētu palielināties vien par 1300. Tādējādi kopumā pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem 2020.gadā varētu būt par gandrīz 14 000 lielāks nekā piedāvājums.
Vienlaikus darbaspēka pārpalikums sagaidāms starp speciālistiem ar izglītību sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Šajās jomās darbaspēka piedāvājums līdz 2020.gadam var palielināties par vairāk nekā 18 000 un sasniegt 176 000, kamēr pieprasījums pēc šādiem speciālistiem būs par 17 000 mazāks. Ņemot vērā to, daļa no iedzīvotājiem, kas būs ieguvuši atbilstošo izglītību, būs spiesti strādāt citā specialitātē vai zemāka līmeņa darbos.
Darba tirgus disproporcijas var saasināt demogrāfijas izaicinājumi. Saskaņā ar EM demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2020.gadam samazināsies par 70 000. Turklāt darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Tāpēc darbaroku trūkums nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem izaugsmes šķēršļiem.
Demogrāfijas procesi visbūtiskāk ietekmēs vidējās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājumu. Darbaspēka piedāvājums ar vidējo profesionālo izglītību novecošanās rezultātā līdz 2020.gadam var samazināties par aptuveni 54 000, tādējādi jau tuvākos gados darba tirgū var veidoties izteikts vidējās kvalifikācijas speciālistu trūkums.
Joprojām aktuāla problēma ir lielais jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Gandrīz 30% no vispārējo vidējo izglītību beigušajiem neturpina mācības augstākā izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās. Tāpat darba tirgū ir salīdzinoši liels ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ar pamatizglītību, un to skaits 2020.gadā var pārsniegt 120 000. Turpretim pieprasījums pēc šāda darbaspēka mazināsies, līdz 2020.gadam noslīdot līdz nepilniem 70 000.
Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību ir daudz lielākas iespējas integrēties darba tirgū. Bezdarba līmenis starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību ir vairāk nekā četras reizes mazāks nekā starp iedzīvotājiem ar pamatizglītību, bet vairāk nekā divas reizes mazāks nekā iedzīvotājiem ar vidējo izglītību. Tāpat lielākas priekšrocības darba tirgū ir iedzīvotājiem ar profesionālo izglītību, salīdzinot ar tiem, kas ieguvuši vispārējo izglītību.
EM uzskata, ka problēmas ir jārisina kompleksi. Piemēram, ir grūti palielināt studējošo skaitu dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, ja pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Jāņem vērā, ka iespējamie risinājumi augstākajā izglītībā, vidējā, vidējā profesionālajā izglītībā un pamatizglītībā jūtamu ietekmi dos tikai ilgtermiņā.
Izmaiņas formālā izglītībā atstāj relatīvi mazu ietekmi uz vidēja termiņa problēmām. Tāpēc profesionālās kvalitātes uzlabošanai un darba tirgus disproporciju mazināšanai nozīmīga loma ir efektīvai pieaugušo izglītības sistēmai. Pieaugušo tālākizglītības sistēmas uzlabojumi ir vienlīdz svarīgi gan bezdarbniekiem, gan nodarbinātajiem, neatkarīgi no iegūtās izglītības un profesionālās pieredzes.
Jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvaru liekot uz eksakto un dabaszinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstību.
EM uzsver, ka bez pasākumiem izglītības jomā nepieciešams mazināt demogrāfijas tendenču negatīvo ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu - jāveicina dzimstība un jāmazina mirstība, jāsekmē Latvijas valsts piederīgo atgriešanās dzimtenē un jāveido selektīvi darbaspēka imigrācijas mehānismi ilgtermiņā, kā arī jāveicina iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums un līdzdalība darba tirgū.
Nacionālās industriālās politikas ietvaros jāstiprina ražotāju konkurētspēja un jāveicina tautsaimniecības pārveide no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm. Izaugsmei jābūt balstītai uz inovācijām, kas sekmētu rūpniecības lomas palielināšanos, rūpniecības un pakalpojumu modernizāciju un eksporta sarežģītības pakāpes paaugstināšanu.