NATO kritiskās zemūdens infrastruktūras un Krievijas "ēnu flotes" uzraudzīšanai Baltijas jūrā nosūtīs divus kuģus, piektdien paziņoja Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.
NATO nedēļas beigās sāks apsargāt kritiski svarīgos objektus Baltijas jūrā, tam izmantojot desmit kuģus, vēstas Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".
Alianse sāk plašu operāciju Baltijas jūrā, lai aizsargātu galveno infrastruktūru, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem no Krievijas, ziņo Somijas izdevums “Yle”.
Latvija atbalsta lielāku NATO klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem, aģentūrai LETA ar padomnieka Roja Daubura starpniecību atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, piektdien intervijā TV3 izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
NATO vēl vairāk vajadzētu pastiprināt patrulēšanu Baltijas jūrā, un tikai ar spēku, ne sankcijām var panākt, ka Krievija "paiet malā" no zemūdens kritiskās infrastruktūras Baltijas jūrā, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Igaunijas Jūras spēku patruļkuģis piektdien sācis Igaunijas-Somijas elektrokabeļa "EstLink 1" apsardzi Baltijas jūrā, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību starp abām valstīm, paziņoja Igaunijas Aizsardzības spēki.
Ķīnas kuģis "Yi Peng 3", kuru tur aizdomās par zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā, mēģinājis bojāt kabeļus arī netālu no Dānijas Lesjes salas, vēsta Dānijas plašsaziņas līdzekļi.
Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.
Pabeigta izmeklēšana vietā, kur šomēnes Baltijas jūra tika bojāti divi zemūdens kabeļi, no kuriem viens savieno Somiju un Vāciju, bet otrs - Zviedriju un Lietuvu, paziņoja Zviedrijas un Somijas atbildīgās institūcijas.
Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz Baltijas jūrā notikušajiem kabeļu bojāšanas incidentiem, ja izmeklēšana apliecinās, ka tie ir bijuši hibrīduzbrukumi, pēc tikšanās ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem piektdien žurnālistiem Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
Dānijas jūras spēki aizturējuši Ķīnas balkeri "Yi Peng 3" aizdomās par telekomunikāciju kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā, vēsta Polijas un Centrāleiropas aizsardzības un drošības ziņu portāls "Defence24.com".
Izskanējusī informācija par zemūdens sakaru kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā ir ļoti satraucoša, trešdien žurnālistiem atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā visticamāk ir sabotāža, otrdien pieļāva Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Zviedrijas valdība pirmdien paziņoja, ka bloķē 13 atkrastes vēja turbīnu parku būvniecību Baltijas jūrā, jo valsts bruņotie spēki uzskata, ka tie var negatīvi ietekmēt valsts aizsardzības spējas.
Vides nevalstisko organizāciju ieskatā Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības ministru lēmums par nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajā gadā draud novest Baltijas jūras ekosistēmu līdz pilnīgam sabrukumam, aģentūru LETA informēja Pasaules dabas fonda (PDF) komunikācijas projektu vadītāja Marta Lilientāle.
Latvijas pētnieki Baltijas jūrā atklājuši līdz šim vēl neredzētu ainavu. Pētot Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamu teritoriju, secināts, ka Alku sēklī pie Pāvilostas jūras dzīles krasi atšķiras no citām vietām Baltijas jūrā, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.