Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO ir būtiski mainījusi drošību situāciju Baltijas jūras reģionā un krietni stiprinājusi Latvijas drošību, ceturtdien ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā pauda ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Lietuvas un Igaunijas ministri, reaģējot uz VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) optiskā kabeļa bojājumu Baltijas jūrā starp Latviju un Zviedriju, aicināja pastiprināt infrastruktūras drošības pasākumus.
Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Zviedrijas varas iestādes svētdien arestējušas kuģi, saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.
Kopš 2022.gada uzraugot zemūdens infrastruktūru, Latvijas Jūras spēki (JS) vairākkārt ir konstatējuši civilo kuģu aizdomīgas darbības, pēc Saeimas komisijas sēdes aģentūrai LETA pastāstīja JS komandieris flotiles admirālis Māris Polencs.
NATO sāktajai zemūdens kabeļu aizsardzības misijai Baltijas jūrā Latvija ir gatava nodot vienu patruļkuģi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Lietuvas Bruņotie spēki un valsts kontrolētai elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" pirmdien parakstīja vienošanos par kritiskās infrastruktūras Baltijas jūrā stiprināšanu.
Zviedrija uz NATO Baltijas jūras patrulēšanas misiju, kuras nolūks ir nepieļaut zemūdens infrastruktūras bojāšanu, nosūtīs līdz trim karakuģiem, kā arī izlūklidmašīnu, svētdien paziņoja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
Eiropa sper soli nākotnē un mēģinās izveidot divas mākslīgas "enerģijas salas" Ziemeļu un Baltijas jūrā, kuras izmantos jūras vēja enerģijas ražošanas iekārtām, lai ievadītu to vairāku valstu elektrotīklos, ziņo “Eco News”.
NATO kritiskās zemūdens infrastruktūras un Krievijas "ēnu flotes" uzraudzīšanai Baltijas jūrā nosūtīs divus kuģus, piektdien paziņoja Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.
NATO nedēļas beigās sāks apsargāt kritiski svarīgos objektus Baltijas jūrā, tam izmantojot desmit kuģus, vēstas Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".
Alianse sāk plašu operāciju Baltijas jūrā, lai aizsargātu galveno infrastruktūru, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem no Krievijas, ziņo Somijas izdevums “Yle”.
Latvija atbalsta lielāku NATO klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem, aģentūrai LETA ar padomnieka Roja Daubura starpniecību atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, piektdien intervijā TV3 izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
NATO vēl vairāk vajadzētu pastiprināt patrulēšanu Baltijas jūrā, un tikai ar spēku, ne sankcijām var panākt, ka Krievija "paiet malā" no zemūdens kritiskās infrastruktūras Baltijas jūrā, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Igaunijas Jūras spēku patruļkuģis piektdien sācis Igaunijas-Somijas elektrokabeļa "EstLink 1" apsardzi Baltijas jūrā, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību starp abām valstīm, paziņoja Igaunijas Aizsardzības spēki.
Ķīnas kuģis "Yi Peng 3", kuru tur aizdomās par zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā, mēģinājis bojāt kabeļus arī netālu no Dānijas Lesjes salas, vēsta Dānijas plašsaziņas līdzekļi.
Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.