Igauņi ceļ trauksmi: Baltijas jūrā konstatēts kas biedējošs

Mikroplastmasa ir visur – ne tikai jūras ūdenī un piekrastes smiltīs, bet arī dibena nogulumos, atmosfērā un pat dzīvos organismos, raksta “Postimees”. Lai gan šīs daļiņas nav redzamas ar neapbruņotu aci, to ietekme sasniedz mūsu pārtiku, dzeramo ūdeni un ietekmē arī cilvēku veselību.

Zinātnieki ceļ trauksmi: mikroplastmasas problēma Baltijas jūrā tiek novērtēta par zemu. Un tuvākajā nākotnē parādīsies pilnīgi neredzams un bīstamāks piesārņojums - nanoplastmasa. "Viss, ko mēs ievadām vidē un jūrā, galu galā atgriežas pie mums pa aprites ceļu - caur pārtiku, ūdeni, gaisu un visā vidē," skaidro “TalTech” Jūras sistēmu institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas zinātniece Natālija Buhalko. "Mikroplastmasa nav kaut kāda tāla vai abstrakta problēma - tā tieši ietekmē mūsu veselību, labsajūtu un nākotni. Jo ātrāk mēs sāksim risināt šo problēmu, jo lielākas būs mūsu izredzes saglabāt pasaules jūras un sevi veselīgākus." Mikroplastmasas problēma Baltijas jūrā saasinās, un, pēc zinātnieku domām, tā bieži tiek nepietiekami novērtēta. "Baltijas jūra ir daļēji slēgta ūdenstilpe, kurā ūdens apmaiņa notiek ļoti lēni. Tas nozīmē, ka viss, kas šeit nonāk, tostarp mikroplastmasa, saglabājas ārkārtīgi ilgi, dažreiz mūžīgi," atzīmē Buhalko. "Mikroplastmasa nav tikai mazi plastmasas gabaliņi; tā satur piedevas, ko izmanto plastmasas ražošanā, kas var ietekmēt gan jūras organismus, gan sauszemes dzīvniekus, kā arī mūs." Piemēram, baktērijas, sēnītes, bīstamas ķīmiskas vielas un smagie metāli viegli piestiprinās pie mikroplastmasas virsmas. Tas pārvērš mikroplastmasu par sava veida "transporta platformu" ūdens vidē, palīdzot izplatīt patogēnus un bīstamas vielas uz vietām, kur tās citādi viegli nesasniegtu.

Baktērijas viegli piestiprinās pie mikroplastmasas virsmas

"Mikroplastmasa ietekmē planktonu, zivis, putnus un bentosa faunu. Ir atklāts, ka tā var mainīt dzīvnieku uzvedību, enerģijas līmeni un pat reproduktīvo spēju," saka Natālija Buhalko. Šīs daļiņas ir atrastas jūras ūdenī un dibena nogulumos, kā arī Baltijas jūras zivīs, gliemenēs un citos organismos. "Tās ir atrodamas arī pludmales smiltīs un pat gaisā - tas nozīmē, ka daļiņas tiek transportētas ne tikai ar ūdeni, bet arī ar vēju, un tās var sasniegt dažādas vides daļas daudz tālāk, nekā varētu gaidīt," viņa piebilst. Pēc zinātnieces teiktā, viens no satraucošākajiem atklājumiem bija mikroplastmasas atklāšana apgabalos ar minimālu cilvēka darbību. Tas parāda, cik ātri un tālu plastmasa var pārvietoties un cik grūti ir precīzi noteikt tās izcelsmi. "Mēs arī redzam, ka mikroplastmasas daudzums laika gaitā var strauji mainīties: spēcīgas vētras, plūdi vai sezonālas ūdens stāvokļa izmaiņas dažu dienu laikā var ienest jūrā tikpat daudz atkritumu, cik parasti tur nogulsnējas mēnešu laikā," saka Natālija Buhalko.

Neredzamais piesārņojums

"Nākamajos gados nanoplastmasa piesaistīs arvien lielāku uzmanību. Tās ir vēl mazākas daļiņas, kuras ir grūti atklāt un kuras var iekļūt organismu šūnās un audos daudz dziļāk nekā mikroplastmasa," brīdina Buhalko. "Nanoplastmasas pētījumi jau notiek, taču tiem nepieciešama daudz padziļinātāka pieeja, labākas analītiskās metodes un vienoti protokoli." Pēc zinātnieku domām, ir nepieciešams arī rūpīgāks pētījums par mikroplastmasas faktisko ietekmi uz organismu fizioloģiju, vielmaiņu, uzvedību un barības ķēdēm.

"Šīs pētījumu līnijas jau pastāv, taču tās kļūst sistemātiskākas, lai nonāktu pie spēcīgākiem secinājumiem gan par vides, gan veselības riskiem," norāda jūras ekoloģe. "Mikroplastmasas sasaiste ar sociālekonomiskajiem modeļiem ir arī svarīgs šī pētījuma sasniegums, kas ļauj mums novērtēt plastmasas piesārņojuma ekonomisko ietekmi, veselības riskus un izmaksas, kas saistītas ar emisiju samazināšanu." Mikroplastmasa pārsniedz robežas, tāpēc to nevar pētīt tikai vienā valstī vai laboratorijā. "Sadarbība starp zinātniekiem ir ļoti svarīga: tā ļauj mums dalīties ar metodēm, datiem un pieredzi, kā arī izveidot Eiropas mēroga monitoringa tīklus," uzsver Natālija Buhalko.

Jaunie zinātnieki

Natālija Buhalko ir pārliecināta, ka jūras nozarei jauni zinātnieki ir nepieciešami vairāk nekā jebkad agrāk. "Baltijas jūra ir kā dzīvs laboratorijas komplekss: strauji mainīga, aizraujoša zinātniskajai pētniecībai un tomēr trausla." Jaunieši, kas izvēlas studēt jūras ekoloģiju vai jūras sistēmas, var koncentrēt savas zināšanas uz patiesi svarīgiem jautājumiem: kā nodrošināt ilgtspējīgu jūru saglabāšanu, aizsargāt bioloģisko daudzveidību un mazināt cilvēka darbības ietekmi. "Šī joma piedāvā zinātniskus izaicinājumus, starptautiskas sadarbības iespējas un skaidru izpratni, ka jūsu darbs rada reālas pārmaiņas," apstiprina eksperte. Kā vienu no jaunās zinātnieku paaudzes piemēriem Buhalko minēja Īdu Virunurmu, “TalTech” Ģeoloģijas institūta zemes sistēmu, klimata un tehnoloģiju studenti, kura prakses laikā sāka interesēties par mikroplastmasu. "Mana bakalaura darba tēma bija mikroplastmasa jūras virsmas slānī," skaidro studente. Pēc viņas teiktā, visinteresantākais ir tas, cik jauna un strauji progresējoša ir šī zinātnes joma: "Plastmasa visā pasaulē sāka plaši izplatīties tikai pagājušā gadsimta vidū, savukārt mikroplastmasas esamība tika atklāta šī gadsimta sākumā." Tā kā šī ir samērā jauna tēma, pētījumi par mikroplastmasas daudzumu un tās ietekmi ir nepieciešami un interesanti. Svarīga viņas apmācības sastāvdaļa ir pētījumi āra vidē, kas piešķir tēmai konkrētāku dimensiju. "Tā ir pavisam cita pieredze - pašam pārliecināties, ka paraugs, kas savākts ar tīklu jūras vidū, patiesībā satur plastmasas gabaliņus un dažādas šķiedras, nekā vienkārši analizēt paraugus, ko laboratorijā atnesis kāds cits," atzīst Virunurma. Kopš rudens viņa vāc paraugus arī no lietus ūdens notekām Tallinā: "Vienā paraugu ņemšanas vietā, kur lietus ūdens ieplūst tieši jūrā, divdesmit litros ūdens atradām pāris simtus mazu plastmasas daļiņu. Šī pieredze liek aizdomāties, cik daudz plastmasas patiesībā nonāk jūrā."

Miljoni tonnu

Globālā plastmasas ražošana jau ir pieaugusi līdz vairāk nekā 380 miljoniem tonnu gadā. Pēdējo desmit gadu laikā ir saražots vairāk plastmasas nekā visā 20. gadsimtā. Daudzu plastmasas izstrādājumu (plastmasas pudeļu, maisiņu, konteineru, sintētisko šķiedru) kalpošanas laiks ir īss, salīdzinot ar to kalpošanas laiku pēc lietošanas. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, pasaulē tiek pārstrādāti mazāk nekā 10% plastmasas atkritumu, kā rezultātā katru gadu vidē nonāk arvien vairāk atkritumu. Saskaņā ar Igaunijas Statistikas departamenta datiem, plastmasas iepakojuma atkritumu apjoms Igaunijā līdz 2021. gadam ir gandrīz divkāršojies salīdzinājumā ar 2004. gadu. Tomēr pēdējos gados atkritumu rašanās līkne ir samazinājusies, apjomiem samazinoties: 2017. gadā tika radīts 66 000 tonnu plastmasas iepakojuma atkritumu, salīdzinot ar 50 000 tonnām 2021. gadā. Uz vienu iedzīvotāju Igaunijā ikgadējais plastmasas iepakojuma atkritumu apjoms pieauga no 21,2 kg 2004. gadā līdz 37,6 kg 2021. gadā. Šis rādītājs Igauniju ierindo septītajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Vairāk atkritumu rada Īrija (74,1 kg uz vienu iedzīvotāju), Portugāle (41,3 kg), Vācija (41,1 kg), Dānija (39,3 kg), Zviedrija (39,1 kg) un Itālija (38,4 kg). Līdz ar plastmasas iepakojuma atkritumu rašanās pieaugumu Igaunijā ir palielinājusies arī pārstrāde. 2004. gadā tika pārstrādāti 2,6 kg uz vienu iedzīvotāju, savukārt 2021. gadā šis skaitlis pieauga līdz 16 kg. Tomēr atkritumu rašanās pieaug straujāk nekā to pārstrāde.