Kā Krievija varētu pārbaudīt NATO Baltijas reģionā?
Draudi no Krievijas ir mainījuši Zviedrijas divus gadsimtus ilgo aizsardzības politiku, ievedot valsti NATO. Ekskluzīvā intervijā LRT.lt Zviedrijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mihaels Klesons saka, ka alianse viņu ir pārsteigusi ar savu sarežģītību, taču uzsver, ka, neskatoties uz valdošajām emocijām, militārā sadarbība tās ietvaros ir ārkārtīgi laba.
Intervijas laikā Zviedrijas militārais komandieris apsprieda arī Baltijas jūras reģionu, scenārijus, kā Maskava varētu pārbaudīt NATO austrumu flangu, un izvērtēja, kas varētu notikt, ja Ukrainā tiktu panākts slikts miers. “Mēs izvērtējam izmaiņas transatlantiskajās attiecībās un pašreizējās ASV administrācijas stratēģiskos soļus un lēmumus. Mēs redzam izmaiņas nacionālās drošības stratēģijā un nacionālās aizsardzības stratēģijā, un uz to mēs balstāmies, jo, protams, ir daudz emociju, daudz viedokļu. Mēs cenšamies atdalīt retoriku no tā, kas patiesībā notiek un kas ir nostiprināts dažādos dokumentos. No mana viedokļa militārā sadarbība ir ārkārtīgi laba, un es to esmu tūkstoš reižu teicis žurnālistiem savā valstī - es nevaru teikt, ka viss bija slikti vai būs slikti. No eiropiešiem tiek gaidīts, ka viņi maksās vairāk, īstenos vairāk, uzņemsies lielāku atbildību un būs vairāk apņēmušies nodrošināt savu drošību. No Zviedrijas viedokļa mēs domājam, ka tas ir principiāli pamatoti, un mēs to esam dzirdējuši no Amerikas prezidentiem kopš Eizenhauera laikiem. Vai tas izklausās citādi, ja to saka prezidents Tramps? Jā, bet vēstījums būtībā ir tas pats, un mēs esam apņēmušies to ievērot. Mums ir arī svarīgi atjaunot saikni ar mūsu amerikāņu sabiedrotajiem, nevis atrauties no viņiem, emociju uzplūdos un iegrimušiem šajā retorikā,” sacīja M. Klesons.
Pēc viņa teiktā, daudzi cilvēki, arī sabiedrotie, īsti nesaprot, kas patiesībā ir Baltijas jūra.
“Kartē tā izskatās kā dīķis. It kā nekas īpašs, bet patiesībā vairāk nekā 50 procenti no visas Krievijas jūras tirdzniecības notiek caur Baltijas jūru. Baltijas jūrā kuģo aptuveni 4000 kuģu, un diezgan liela daļa no visa Krievijas gāzes un naftas eksporta arī notiek caur Baltijas jūru. Tātad, vai Krievijai ir intereses Baltijas jūrā? Jā, un ļoti lielas. Mēs esam redzējuši agresīvu nostāju apvienojumā ar to, ko varētu uzskatīt par izolētām darbībām, sākot no GPS traucēšanas līdz robežpārkāpumiem un tā tālāk - tas viss kopā veido noteiktu rīcības modeli, kas lieliski atbilst tiem hibrīdajiem scenārijiem, par kuriem mēs bieži runājam,” intervijā LRT.lt atgādina Zviedrijas militārais vadītājs.
Iepriekš intervijā Klesons bija brīdinājis, ka Krievija ir gatava pārbaudīt NATO 5. pantu Baltijas valstīs vai citās Eiropas daļās. LRT.lt žurnālists taujāja, kā, viņaprāt, Krievija varētu pārbaudīt Baltijas valstu aizsardzības spēju.
“Krievija noteikti zina, ka visas NATO valstis šobrīd smagi strādā, lai aizsardzībā ieguldītu līdz pat pieciem procentiem. Un es sev jautāju - kāpēc viņi gaidītu, lai pārbaudītu NATO? Protams, viņi to nedarītu, uzsākot plaša mēroga sauszemes ofensīvu vai kaut ko tamlīdzīgu, bet gan mēģinot pārbaudīt alianses vienotību ar ilgstošiem robežpārkāpumiem. Baltijas jūras reģionā mums ir aptuveni 300 tūkstoši salu un mazu klinšu. Ja mēs to saistītu ar ēnu flotes aizsardzību, viņi ļoti viegli varētu teikt: "Mums ir vajadzīgi šie daži akmeņi Baltijas jūrā, lai mūsu ēnu flote justos droši un tai būtu kuģošanas brīvība." Patiešām, bez jebkādām ambīcijām cīnīties par šiem akmeņiem, viņi varētu vienkārši doties turp un redzēt, kas notiek - vai alianse spēj pieņemt lēmumu vai nē?
Tieši šāda veida izaicinājumu es domāju - proti, mērķis būtu graut uzticību un vienotību aliansē. Tieši to krievi šajā gadījumā censtos panākt,” teica Zviedrijas bruņoto spēku komandieris.
