Par valsts līdzekļiem izglītotajiem studentiem būtu grūti pēc absolvēšanas likt strādāt valsts labā, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde.
Pirmdien, 8.februārī, Rīgā, Visvalža ielā 4a, tiks atklāta Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultāte, aģentūru LETA informēja fakultātes dekāne Ausma Cimdiņa.
Lai celtu Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un eksportspēju, jāpaaugstina prasības akadēmiskajam personālam, kā arī jāpaplašina studentu pašpārvaldes funkcijas, vairāk iesaistot studentus akreditācijas procesā un finansējuma izlietojuma uzraudzībā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 2.februārī, uz komisijas sēdi aicinājuši izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, lai diskutētu par iespējām uzlabot Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu starptautisko konkurētspēju.
Ministru kabinetā 12. janvārī apstiprināts informatīvā ziņojuma gala variants par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē – ziņojuma mērķis ir veicināt Latvijas starptautisko konkurētspēju.
Latvijā augstākās izglītības iestāžu ir par daudz un to skaits ir jāsamazina, šodien, iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārskatu par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā, secināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Kļūstot par darbinieku valsts vai pašvaldību institūcijās atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai, jaunie speciālisti līdz šim varēja pieteikties uz studiju vai studējošā kredīta pamatsummas dzēšanu.
Šogad no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto studiju vietu skaits Latvijas augstskolās nodrošināts teju 2009.gada līmenī un ir 25 738 vietas jeb tikai par 714 vietām (3%) mazāk nekā pērn, informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.
Līdz 2020. gadam valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu sistēmai jātiek pakāpeniski konsolidētai, kas ietvertu sevī gan valsts atbalstītu minēto iestāžu apvienošanos, gan arī vienas vai vairāku zinātnes un inovācijas universitāšu veidošanu.
Šodien Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Senāta sēdes laikā RSU Studējošo pašpārvalde pirmo reizi pati piešķirs stipendijas desmit universitātes studentiem.
Ceturtdien notiks pēdējā augstākās izglītības un zinātnes reformu darba grupas sēde, kurā plānots apstiprināt informatīvā ziņojuma gala versiju. Ministru kabinetā (MK) ziņojumam vajadzēja nonākt jau 1. novembrī, taču tikai vakar pēdējais melnraksts nosūtīts izskatīšanai visiem darba grupas dalībniekiem.
Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas varēs uzsākt no 2010.gada 16.jūlija - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2010.gadā.
Salīdzinot ar mazskaitlīgo un kuslo arodbiedrību protestu pie Saeimas, deputātiem no rīta ierodoties uz plenārsēdi, lai lemtu par nākamā gada valsts budžetu, studentu protestu bija grūti sajaukt ar nejaušu, īgnu garāmgājēju sastapšanos.
"Mēs vairs neticam!", "Mēs gribam būt gudrāki par valdību!" – ar šādiem un līdzīgiem saukļiem apmēram 5000 studentu vakar pulcējās pie Saeimas nama, lai pieprasītu pārtraukt finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai.
Vairāki tūkstoši studentu un viņu domubiedru šodien izies ielās, lai pieprasītu nākamgad nesamazināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Gājienā piedalīsies ne tikai jaunieši no visām Latvijas augstskolām – interesi par protesta akciju izrādījušas vismaz 20 dažādas sabiedriskas organizācijas, arī sabiedrībā vērojams liels atbalsts.
Finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai jau šajā gadā augstākās izglītības iestādēm licis īstenot vairākus būtiskus taupības pasākumus, kas galvenokārt īstenoti uz apkures un elektrības patēriņa, kā arī pasniedzēju algu rēķina, liecina Latvijas Studentu apvienības (LSA) veiktā aptauja.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns uzskata, ka pašreizējā finansējuma apstākļos augstākajā izglītībā Latvijā būtu grūti izveidot vienu zinātnes universitāti, jo līdzekļu šādas augstākās izglītības iestādes izveidei nepietiek nevienai augstskolai.