Šodien Rīgā tiks atklāta Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultāte.
Humanitāro zinātņu fakultāte patlaban ir jaunākā LU fakultāte, bet tās sākotne meklējama jau 1919.gadā, kad līdzās no Rīgas politehniskā institūta mantotajām dabas un tehnisko zinātņu fakultātēm tiek veidota Valodnieciski filozofiskā fakultāte, kuras humanitāro zinātņu spēki koncentrējas galvenokārt uz baltu valodām, vēsturi un kultūru.
LU Humanitāro zinātņu fakultāte ir izveidojusies, apvienojoties Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātei un Moderno valodu fakultātei.
Pēc studentu (vairāk nekā 2000) un nodarbināto docētāju un zinātniski pētniecisko darbinieku (ap 150) skaita tā ir viena no lielākajām LU fakultātēm, strukturēta septiņās nodaļās: Anglistikas nodaļa, Āzijas studiju nodaļa, Ģermānistikas un romānistikas nodaļa, Klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju nodaļa, Latvistikas un baltistikas nodaļa, Rusistikas un slāvistikas nodaļa, Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa.
LU bija vienīgā no nozīmīgākajām Baltijas jūras reģiona universitātēm, kur līdz šim bija saglabājusies no padomju perioda mantotā dažādu valodu un kultūru studiju nošķirtība. Jautājums par LU humanitāro zinātņu, tai skaitā valodniecības, literatūrzinātnes un kultūras studiju struktūrvienību integrāciju tika ierosināts jau 1995.gadā un 2003.gadā, un no jauna aktualizēts, gatavojot LU stratēģiskās attīstības vadlīnijas 2008.gadā un LU pašnovērtējuma ziņojumu 2009.gadā.